Pašrocīgi būvēta māja (2006) 4. daļa

Šajā rakstā – nobeigums mājas būvniecības procesam (ēkas projekta “Ansis” dzīvojamās mājas būvniecība pašu spēkiem), viss būvniecības process no sākuma redzams šajās sadaļās – http://www.buildart.lv/pasrocigi-buveta-maja-2/   , http://www.buildart.lv/pasrocigi-buveta-maja-2006-3-dala/  un     http://www.buildart.lv/pasrocigi-buveta-maja-1/
Protams, darbs savā mājā un piemājas saimniecībā atradīsies vienmēr, pat tad, kad viss būs gatavs – arvien var kaut ko uzlabot, papildināt, attīstīt, līdz ar to, jārēķinās, ka savas dzīvojamās mājas būvniecība ir radošs un skaists process, kuram nav obligāti jāpieliek punkts.
Iepriekšējās sadaļās varat lasīt par vienkāršu, ekonomisku pamatu izbūvēšanu, sienu mūrēšanu, komunikācijām un detalizēti par visiem citiem veiktajiem darbiem, līdz iekšdarbiem.
Pēdējos gados brīvajā laikā un brīvdienās, soli pa solim veikts darbs pie interjera iekārtošanas, uzlabota apkures sistēma – sākotnējā gaisa apkures kamīna vietā iebūvēta centrālapkure ar centrālapkures kamīnu un strādāts pie fasāžu apdares, vienlaicīgi – siltināšanas.
Šajā sadaļā detalizētāk aplūkosim sekojošus darba procesus:
APKURE
INTERJERA DARBI

FASĀŽU APDARE/SILTINĀŠANA

 

Vairākus gadus (šajā gadījumā 7gadi) ēku var gluži labi izmantot ar gāzbetona bloku mūra ārsienām, bez apdares – ja ēkas jumtam ir pienācīga platuma pārkares, sienas, un jo svarīgāk – logi, durvis ir no laika apstākļiem labi pasargāti, un neapdarinātas gāzbetona bloku sienas varētu tādas arī palikt simtiem gadu. Bet pamazām, virzoties mājas iekārtošanā uz priekšu, kādā brīdī rodas iedvesma un azarts atrisināt skaistā veidā arī fasādes. Precīzu tāmēšanu neveicām, bet ir viedoklis, ka “slapjais darbs”, jeb fasāžu apšūšana ar cieto vati izmantojot līmes un apmetumus varētu izmaksāt lētāk, kā koka dēļu apšuvuma “pīrāgs”. Bet, par cik tuvojās rudens, drēgni laika apstākļi, tad ar slapjiem cementa javas darbiem nešķita aizraujoši darboties, izlēmām par labu koka dēļu apšuvumam.
Dēļu apšuvums ir iespējams vairākos veidos, gan dažādi “trinīša” paveidi, gan profilētu, spundētu, pusspundētu apdares dēļu apšuvums, horizontāli, vertikāli, slīpi utt. Izšķīrāmies par labu vertikālam, neēvelētu koka dēļu apšuvumam, ar mazu dekoratīvu spraudziņu 1,5-2cm platumā, zem kuras latojums 2,5x5cm (dēļi 15×2,5cm). Šāds apdares veids ir gludāks par tradicionālo trinīti, un vairāk atbilst dzīvojamās mājas statusam – neskrienot pēc modes, kura ātri mainās, un pēdējos gados tiecas uzspiest sabiedrībai viedokli, ka ārkārtīgi modernas būtu mājas kas atgādina šķūņus, ar šķūņiem tradicionālo aktīvo vertikālā trinīša apšuvumu. Tradicionālais trinītis lai paliek darbnīcas/saimniecības ēkas apšuvumam un citām, nākotnē iecerētajām saimnieciskajām būvēm. Neēvelēti dēļi labāk uzsūc krāsojumu, krāsojums ir noturīgāks, kā arī vertikāls dēļu apšuvums ir ilgmūžīgāks, tam mazāk kaitē nokrišņi, jo ūdens veikli norit pa šķiedru lejup.

Līdz šim, domājot par mājas fasāžu apdari – bija skaidrs, ka dēļu apšuvums jāmontē uz latojuma (lai gan lieveņa ārsienā ir sekmīgs eksperiments ar dēļu šūšanu tieši uz gāzbet. sienas), attiecīgi latojumu var izvēlēties ar nepieciešamo biezumu, un šajā biezumā gluži kā rotaļājoties ievietot siltumizolāciju (vati). Realitātē darbošanās ar latošanu un vates montēšanu izvērtās 4-5 pilnās darba dienās, strādājot divatā (un ļoti iesakāms ir respirators, izturībai pret vates putekļiem). Inženieru aprēķini rāda, ka siltuma zudumi caur sienām ir vieni no vismazākajiem, lielākā daļa siltuma zūd caur ventilāciju, salaiduma vietām, logiem un durvīm, pārsegumiem utt. tādēļ, ja vien sienas nav pagalam bēdīgā stāvoklī, to siltināšana ekonomiski atmaksājas ļoti ilgā laikā, salīdzinoši – labāki logi, vai siltināts bēniņu pārsegums sevi var atpelnīt pat 5 gados. Tomēr, kad tik tālu ir tikts, šķiet interesanti izmantot izdevību darba procesā iemnotēt arī 5cm akmensvates, lai esošajam 30cm biezajam gāzbetonam radītu papildus siltumizolācijas slāni. Turklāt uz kopējo izdevumu fona vate tiešām nav dārgākā sastāvdaļa – pat tāds dekoratīvs sīkums kā fasāžu krāsa galarezultātā var izmaksāt vairāk kā vate.

 

 

Šajā attēlā redzama detalizēti koka dēļu apšuvuma konstrukcija – horizontāls latojums 2,5x10cm, pie tā skrūvēti vertikāli plānie dēļi/latas 2,5x5cm ar šablonu ik pa 11cm, virs tiem – fasādes platie dēļi 2,5x15cm, ar spraugām, spraugu platums peldošs – kompensējot nevienmērīgi žūstošo nevienādo dēļu platumu. Izmantotas koksrkūves ar zvaigžņveida skrūvjgrieža profilu, pašzeņķējošas un pašurbjošas ar niecīga izmēra galvu, cinkotas. Skrūvēts tiek zem leņķa, virzienā no apakšas uz augšu, ieslīpi. Šādi skrūvju galvas paslēpjas fasādē, nerada atspīdumus – praktiski nav redzamas, un skrūvju caurumos nekrājas nokrišņi, jo tie ir ar slīpumu uz leju. Arī mehāniskā noturība slīpam skrūvējumam ir lielāka.

Attēlā redzamo sienas daļu – pirmā stāva līmenī var priecīgi divatā strādājot paveikt apmēram pus dienā. Dēļi krāsoti pirms montēšanas, saliekot dēļus vienu virs otra, lai no augšējiem notecējusī krāsa nokļūtu uz apakšējiem, tā samazinot dabas piesārņojumu, nelietderīgo krāsas patēriņu kā arī turot ļoti labu darba tempu – ar 15cm platas, treknas otas palīdzību vicojot. Dēļi un latas krāsoti no abām pusēm, ar Latvijā ražoto tekstūrdekoru, kas tonēts pēc kataloga toņiem, ar dubultu pigmenta devu. Sākotnēji bija doma par olīvzaļu fasādes toni, bet eksperimentējot ar toņiem un krāsu paraugiem, nejauši radās šāda kombinācija, ko visa ģimene vienoti atzina par labāko. Zaļais tonis tuvs apkārtnē esošajām priedēm/eglēm, arī pļavas zaļumam, atkarībā no apgaismojuma un gadalaika, jo krāsu toņi atkarībā no apstākļiem izskatās ļoti dažādi. Krāsu izvēli var vienkāršot eksperimentēšana – nokrāsojot testa dēli un ar fotogrāfiju apstrādes instrumentu (piemēram “Gimp”) palīdzību savairojot šo dēli pa visu fasādes plakni:

 

 

Detalizētāks apraksts par mājas siltināšanu – fasāžu apdari veiktu paša rokām – šajā rakstā:  http://www.buildart.lv/majas-siltinasana-pasu-spekiem/
Siltināšanai vēl jāpabeidz dažādas astes, stūru un logu apdare, bet termo attēlos redzams, ka ar fasāžu siltinājumu viss ir kārtībā:

 

 

Turpinājumā – par apkuri:

APKURE

Skat. attēlu ar kvēlojošo skursteni – vienkāršs, tuvējā būvmateriālu veikalā iegādājams Somijas ķeta kamīns, mājas apsildīšanai ar silto gaisu un dažiem kamīna apdares mēģinājumiem kalpoja gandrīz 7 gadus (šādu skursteņa temperatūru sasniedza tikai vienu reizi). Tā labums ir salīdzinoši niecīgās izmaksas un veiklā uzstādīšana, tajā pat dienā kad kamīns nopirkts – māju jau var apkurināt. Un telpas uzsilst ļoti ātri. Trūkumi ir tādi, ka tomēr, diezgan liels daudzums siltuma aizskrien skurstenī – protams, to var risināt atstājot telpā iespējami garāku skārda skursteņa caurules posmu, kā arī – siltuma inerces trūkums – telpas ātri uzsilst, un ātri atdziest. Vislabāk sasilst telpa kurā kamīns novietots. Siltumu novadīt uz blakus telpām jau ir grūtāk. Ēkā tika iebūvēti gaisa vadi lai siltumu pārvadītu horizontāli uz vannas istabu, bet kaut cik pieņemamu siltumu vannas istabā varēja iegūt vienīgi izmantojot piespiedu gaisa plūsmu – darbinot elektrisku gaisa sūkni. Bez vannas istabas vēl ir gaitenis, saimniecības telpa un augšstāvs. Daļu siltuma var novadīt arī uz augšstāvu, pašplūsmas veidā, atkarībā no ziemas dienu aukstuma, apdzīvojams kļuva arī augšstāvs, ar to vien īpatnību, ka no rīta mostoties telpas bija samērā vēsas. Siltajā gaisā tomēr ir maz siltuma – gaisam ir maza siltumietilpība – lai kādu telpu sasildītu – uz to ir jāaizsūknē milzīgs daudzums siltā gaisa kubikmetru. Rezumējot var teikt, ka siltā gaisa apkures kamīns ir brīnišķīgs apkures veids, ja ir vēlme mājā ievākties maksimāli ātri, pieciešot nelielu komforta trūkumu – lielākas temperatūras izmaiņas, biežāku kurināšanu u.c. bet ar laiku ir vērts ieviest kādu komfortablāku apkures veidu.
Pamazām nobrieda iecere ievilkt siltūdens centrālapkuri, ar centrālapkures malkas kamīnu. Šādas sistēmas priekšrocība ir dzīvās uguns skaistums un romantika dzīvojamā istabā, un malka kā kurināmais – Dabai un cilvēkam draudzīgs materiāls, ar visu tik ļoti nepieciešamo veselīgo izkustēšanos malku nesot, cilājot, zāģējot, gatavojot utt. Siltūdens centrālapkures kamīna laba īpašība ir kurtuves un durvju izmērs – nereti tajā ievietoju pat 50cm garus un 25cm diametra neskaldītus bluķēnus, ja tie ir sausi – deg ilgi un mājā ir vienmērīgs siltums.
Vienatnē strādājot, šai 110 kvadrātmetru plašajai mājai centrālapkures ievilkšana aizņēma pilnas 19 darba dienas, darbs patīkams un interesants, ir jāpalauza galva, jāpakonsultējas ar speciālistiem. Paralēli kamīna uzstādīšanai tam paredzētajā vietā notiek kopējās sistēmas projektēšana (un izgudrošana), viedokļi ir dažādi, ir cilvēki, kas uzskata, ka apkures shēmas ir tikai divas, un ir cilvēki, kas saredz plašākas iespējas kur izvērst radošo fantāziju:) Galugalā, tika izveidota iespējami vienkārša shēma, paredzot iespēju to nākotnē papildināt ar akumulācijas tvertni (un attiecīgi vēl vienu cirkulācijas sūkni un kādu saujiņu automātikas ierīču).
Attēlā redzamas caurules uz augšstāva radiatoriem, ar “balansēšanas”/aizgriešanas ventiļiem, un atgaisotājiem, caurules paredzēts nākotnē paslēpt zem virtuves griestu apdares. Griestos redzams apaļš caurums – palicis mantojumā no siltā gaisa apkures.

Centrālapkurei nepieciešamie mehānismi izvietoti pie saimniecības telpas griestiem – attēlā redzams izplešanās trauks un cirkulācijas sūknis ar apgaitas cilpu:

Gaitenī pie griestiem – siltumtrase – tērauda caurule karstajam ūdenim virzienā no kamīna uz saimniecības telpu, atpakaļgaitas caurule un divas caurules uz apkures radiatoriem, nākotnē griesti apšujami ar koka apdares dēļiem un caurules paslēpjamas zem tiem:

Jau veiksmīgi uzstādīts radiators zem loga:

Kausējamās plastmasas caurules:

Kamīns bez apdares, bet jau darba gatavībā:

Zem kamīna ir sadalošie ventīļi uz apkures lokiem, kopā ir trīs apkures loki un boilera cilpa, virs kamīna – skursteņa caurules atsegtais posms pagarināts, ielaižot skursteņa mūra daļā to augstāk, lai vairāk siltuma paliek telpā:

Attālākās tirdzniecības vietās caurules varot jau uzreiz nopirkt baltas, bet taupot laiku tika izvēlētas zaļganās caurules no tuvējā veikala, un vēlāk nokrāsotas:

Augšstāva apkures cilpa sadalās divos virzienos, un papildus šai mezglā vēl iebūvēti divi atgaisotāji, kas kā izrādījās vēlāk, nav tik daudz nepieciešami, jo gaisu var izlaist arī caur radiatoriem, ja vien pa ceļam nav kādu dīvainību vai sarežģījumu:
Pašrocīgi būvēta māja pēc projekta “Ansis” – būvniecības process, apkures ievilkšana paša spēkiem.
Augšstāva radiators zem loga palodzes:

Augšstāva apkures loks un radiators:

Skats no otras puses uz saimniecības telpā novietoto apkures piederumu klāstu – sūknis, izplešanās – akumulators un UPS barošanas bloks sūknim. Uzskatīju par nepieciešamību apkures sistēmā paredzēt vismaz trīs drošības līdzekļus – viens no tiem tātad ir UPS nepārtrauktās barošanas bloks, gadījumiem, ja pazūd centralizētā elektrība. Otrs – vairāki pārspiediena drošības vārsti. Trešais – cilpa ar vienvirziena vārstu kas ļauj sistēmai cirkulēt arī pašplūsmā, kaut arī lēnāk, kā ar sūkni, attiecīgi arī cauruļu diametri ir lieli, lai netraucētu pašplūsmai. Shēmā ir tērauda caurule, karstā ūdens plūsmai no kamīna līdz saimniecības telpai – uz akumulāc tvertni, vai pagaidām – uz boileri, jo plastikāta caurules neiztur ekstrēmākus temperatūras režīmus, tādēļ karstā līnija veidota no tērauda. Darbam ar tēraudu ir sava romantika, un arī darba temps savas 10 reizes lēnāks, kā ar plastmasas caurulēm. Nedaudz pārsteidzīgi iegādāti bronzas veidgabali – vēlāk visos mezglos izmantoju 2-3x lētākos ķeta(čuguna) veidgabalus, kuriem tā pat ar ilgmūžību apkures sistēmā nav nekādu problēmu (ja orientējas uz 50-100 ekspluatācijas gadiem).

Karstās līnijas gals beidzas pie boilera siltumaiņa, variantā ar nākotnē iespējamo akumulāc. tvertni – uz boileri paliktu vien karstās līnijas atzars, lauvas tiesu karstuma novadot taisni akumulāc. tvertnē.

Sistēma darbojas jau otro gadu, komforts ir ļoti labs, ar siltūdens radiatoriem var izsildīt jebkuru mājas visattālāko nostūri. Kurināšana nesagādā neērtības, līdz ar to akumulācijas tvertnes ieviešana nav steidzama. Mērījumus par malkas patēriņu ir sarežģīti veikt, bet subjektīvā sajūta rāda, ka patēriņš ir mazliet mazāks, vai arī – ar identisku patēriņu māja ir siltāka. Sistēma noregulēta 40-60C darba temperatūrā, kas ir aptuvens kompromiss starp kondensāta rašanos kurtuvē, kurināmā ekonomiju un komfortu, piemēram, karstākai sistēmai – būs karstākas arī dūmgāzes, pat tiktāl, ka vajadzētu domāt par ekonomaizeri – siltuma noņēmēju no skursteņa. Tādēļ ir šāds, vidēji karstas sistēmas variants, kas arī vienkāršā veidā darbojas labi.

Dažas bildes 2020. gada novembrī –

 

 

 

 

 

 

Vēlam siltu un omulīgu dzīvošanu arī Jūsmājās!