BUILDART

Dakstiņu jumta seguma izmaksas nerēķinot darbaspēku ir apmēram tādas pat kā skārdam, par to pārliecinājos abus jumta segumus iztāmējot pie segumu tirgotājiem. Tā nu domāju, ka darbaspēks man ir, ja vien neuznāks slinkums, tad kāpēc gan nelikt betona dakstiņus?

Sāku ar jumta konstrukciju stiprināšanu - blakus kopturiem tika pienagloti vēl papildu 10(h)x20cm kopturi, ar papildus balsta statņiem, un papildus stabiem arī pirmajā stāvā, pēc aprēķiniem sanāca krietna rezerve. Visi jumta dakstiņi kopā sver ap 8 tonnām, jeb pie 40 kilogramiem kvadrātmetrā:) Lai gan - ja jumta konstrukcija tiek rēķināta korekti, iekļaujot vēja un sniega slodzi, tad dakstiņu slodze ir salīdzinoši pat neliela. Kad jumts nostiprināts, jāsagatavo latojums. Veco ruberoīdu nost neņemu, tā vienīgais mīnuss - tvaiku necaurlaidība, kas kļūs svarīga pie jumta stāva siltināšanas, tiks vēlāk atrisināta ar ventilācijas spraugu virs siltinājuma. Citu šķēršļu ruberoīda saglabāšanā nav.

Tiek dubultots vertikālais latojums, nolīmeņots horizontālais latojums jumta korē. Attālums no jumta kores līdz jumta pārkares malai jāizmēra, un jāsalāgo ar dakstiņu rindu skaitu. Tad no jumta kores izmantojot šablonu - ar flomasteru nomarķētu mērlenti - jāatzīmē vieta katrai horizontālajai latai uz katras vertikālās latas:) tas veicas samērā ātri. Tad virzienā no apakšas uz augšu var naglot klāt horizontālo latojumu, reizē pa to var ērti kāpelēt.

jumta latojums

Betona dakstiņi

jumta latas

Pirmā dakstiņu izmēģinājuma rinda, lai ir droši redzams, ka latojums ir pareizs.

Jumta pārkares

Te redzamas pieaudzētās jumta pārkares, gan jumta galos, gan apakšējā malā. Pārkares vajadzīgas lai vēlāk varētu atļauties ēku siltināt ar salmu ķīpām, zāģu skaidām, vai kautko citu tikpat interesantu un biezā slānī, 40-50cm vēl klāt esošajam 30cm gāzbetona mūrim. Šeit ideja ir tāda, ka aizraujošāk ir vienreiz padarboties ar siltināšanu, nekā katru gadu darboties ar malkas gādāšanu - šādai sienai siltumpretestības koeficients r>12 kas ir pat siltāks, kā Norvēģu pasīvajām mājām. Lv būvnormatīvi pieprasa r=4, bet 30cm biezam gāzbetonam ir nepilni 4.

Dakstiņus vēlams sanest augšā uz jumta gan tādēļ lai ērtāk strādāt, gan arī lai jumts tiktu noslogots vienmērīgi no abām pusēm, pretējā gadījumā nav iespējams apsolīt jumta nesagāzšanos.

Jumta satekne

Lēnāk sokas ar satekņu vietām, betona dakstiņi jāzāģē ar fleksi un bieži vien jāstiprina ar dakstiņu knaģveida stiprinājumiem, tākā skrūves cauruma vieta dakstiem ir nofleksēta. Skārds ir parasts cinkotais skārds no būvmateriālu veikala, sākumā ir uzkrītoši spīdīgs, bet ar laiku paliks pelēks, un neizcelsies uz dakstiņu fona. Skaistāk būtu ņemt pelēki krāsotu skārdu, bet tas vairs neatbilst manam mazbudžeta sapnim par jumtu:)a

Jumta izbūve un satekne

Kad ir tikts aiz izbūves, tad dakstiņu likšana sokas daudz ātrāk, un varbūt pat vieglāk kā skārda segums, jo nav jānostaipās ar milzu skārda plātnēm, utml. šeit var ērti tupēt uz latojuma un tik kabināt dakstiņu pēc dakstiņa, raiti un viegli. Protams dakstiņu uznešana augšā uz jumta (un pa ļodzīgām kāpnēm) ir darba grūtākā daļa.

Dakstiņu jumts

Jumta pārkare

Dakstiņi un vējrādis

Dakstiņu jumts

Izmantoju dakstiņu ražotāju piedāvātās metāla kāpnes, un metāla turētājus laipai skursteņa apsekošanai, un laipu uzbūvēju arī tālāk gar jumta kori, lai tur var uzkāpt un pasēdēt.

Dakstiņu jumts

betona dakstiņu jumta laipa

apsnidzis jumts