Silto grīdu maldi

Lai labāk novērtētu, sadalīsim divās ailēs mīnusi un plusi:

 Plusi:   +  Mīnusi:   -
 Siltā grīda dod labu siltuma akumulācijas masu ar lielu siltuminerci telpai
Apkure izmantojot elles(zemes) siltumsūkni - nav nepieciešama augsta ienākošā temperatūra
 Ievērojams sadārdzinājums salīdzinājumā ar radiatoru sistēmu
Siltā grīda paplašina asinsvadus kājām
Notiek intensīva putekļu kustība, tie pastiprināti nonāk elpceļos
Pārsvarā flīžu segumi dod lielu skaņas pastiprinājumu
Nav praktiski pielietot segumā grīdas dēļus (samazinās siltumatdeve)
Gaiss ir pārmērīgi sauss, ja nenotiek papildus mitrināšana
Lamināta segums nav praktisks ilgstošai lietošanai
Apkures sezonai beidzoties pa flīžu segumu ir nekomfortabli staigāt basām kājām
Defektu gadījumā, iespējams, jāuzlauž visa grīda, pretstatā radiatoru sistēmai kur viegli lokalizēt bojājumu.

māja nav operāciju zāle, kur griež skalpelis ass, daudz cietie segumi var radīt cietākas savstarpējās attiecības.

būsim priecīgi sagaidīt no praktiskiem viena vai otra apkures veida lietotājiem atsauksmes un pieredzi.

paldies!

Printed from: https://www.buildart.lv/silto-gridu-maldi/ .
© buildart.lv 2019.

15 Comments   »

  • es says:

    1. Izmaksas, neko daudz neatšķirās.
    2. arī konjaks paplašina asinsvadus
    3.Cik bieži esat tīrijis radiātorus? tur nav putekļu?
    4 skaņa....diskutējams.
    5.Grīdas segums jāizvēlas priekš apkures veida tas tiesa
    6. Gaissa sausums....nosiltinot māju, ar atbilsošiem logiem, par ventelāciju gribi vai negribi jādomā
    7. lamināts, atkarībā no kvalitātes, kalpo tik cik kalpo
    8. konforts uz flīzēm...nekāds sakars ar siltajām grīdām, toties ziemā, tas ir vnk patīkami
    9. Ja radiātoru caurules iet caur sienu vai grīdu, apsaiste, tad ko, siena nav jālauž????? Ir iespējams atrast, kur ir noplūde, nelaužot visu grīdu, kalums 5x5cm un lieta darīta. protams , atkarīgs no materiāla.

  • pieredze says:

    Pārmērīgi sauss gaiss ir tieši ar karstajiem radiatoriem nevis pie mēreni siltajām grīdām.
    Tas pats sakāms par putekļiem un mītam par kāju paplašinātajiem asinsvadiem.

  • Ansis Liepa says:

    Paldies par atbildi! Svarīgi ir apspriest dažādus viedokļus, pieredzes apmaiņa jau ir tas vērtīgākais. Par gaisa sausumu - ikdienā, un caurmērā visu gadu, protams, ir vēlams lai iekštelpās tas būtu iespējami mazāks, tā novēršot pelējuma draudus. Raizes par siltināšanu ar tvaika necaurlaidīgiem materiāliem rosina domāt, ka šajos gadījumos ēkās gaiss vienmēr būs mitrs, bet tomēr, neraugoties uz to, ir gadījumi (varbūt tā ir apkures sezonas otra puse, beigu daļa), kad konstrukcijas ir pa kurināšanas laiku tā izžuvušas, kad gaisa sausums kļūst par problēmu arī ar tvaika barjeru apjoztās telpās.
    lai Jums sokas!

  • pēcis says:

    Par un pret siltajām grīdām nacies prātot un domāt diezgan ilgi. Lai arī neesmu būvinžinieris savā gadījumā sliecos par labu siltajām grīdām, vismaz pirmajā stāvā. Situācija - 1/2 stāvu apdzīvojamas ēkas izbūve vecas akmens klēts mūros (biezums >70cm), kopējā platība ~100kvm. Akmens mūri siltināt no ārpuses vai iekšpuses šķiet pilnīgi neloģiski. Ko gan man dos 10cm vates vienā vai otrā pusē pret tik lielu akmens masu? Vates gadījumā no ārpuses zaudētu akmens fasādi, no iekšpuses telpu un abos gadījumos apšaubāmu siltuma ieguvumu. Faktiski par komfortabla siltuma režijma nodrošināšanu akmens mūra ēkās neesmu nekur atradis labus materiālus, būvnieki un meistari parasti rausta plecus un piedāvā, manuprāt, riebīgāko risinājumu - siltinam no iekšpuses ar N plēvēm vati un reģipsi.
    Pašreiz izdomātais rīcības plāns ir iekšpusē atjaunot apmetumu(vēturiski ir bijis kaļķa apmetums), ēkā paredzēta centrālapkure un pirmajā stāvā likt silto grīdu ar cerību, ka to uzturot viemērīgi siltu tā iedos pietiekoši lielu siltuma inerci arī sienām. Otrajā stāvā gan ir koks un ja jau reiz paredzēta centrālā apkure, tad tur radiatori. Reizēm gan ir šaubas vai ir labi jaukt kopā silto grīdu un radiatorus vienā sistēmā.

  • Raitos says:

    Labdien!
    Esmu liels silto grīdu fans, tā kā manā māja tāda ir un dzīvoju tur jau 8 gadus! Mums ģimenē ir mazi bērni (šobrīd 5 un 10 gadi), kuriem un arī mums vecākiem liels prieks ir it īpaši ziemā staigāt pa siltu grīdu basām kājām. Par putekļiem - pilnīgs mīts, vajag uzturēt māju tīru (sūcam grīdas reizi nedēļā, ir OK). Vienmēr šiem gudrīšiem gribējies pajautāt, vai tad putekļi un netīrumu rodas no grīdas?
    Siltās grīdas mums ir arī guļamistabās (grīdas segums lokšņu parkets) - NO PROBLEM! Protams, kad rudeņos palaiž apkuri parketa dēļos mazliet parādās plaisas (koks taču kā nekā), bet vēlāk tās pazūd (ar koka iekšdurvīm, logiem un grīdu notiek tieši tas pats).
    Bez pamatdarba mans hobijs ir māju celtniecība un varu droši apgalvot, ka visās mājās, kur ir siltās grīdas cilvēki ir ļoti apmierināti!
    Vēl atcertējos, ka ir tāds mīts, ka nevar gulēt uz siltajām grīdām (tipa esot tā, ka tu guli uz āderēm) - pilnīgs fufelis!!!
    Visu bērnību līdz 20 gadiem nodzīvoju Ķengaragā deviņstāvenes pirmajā stāvā, zem kura bija pagrabs ar siltumtrasi (trubu diametrs min.100mm), tad sanāk, ka man jau jāpūš sveces savos 35? Vajag vairāk sportot, kustēties un uzturēt māju tīru.
    Baigi esmu izplūdis savos komentāros, bet vēl pēdējo gribēju teikt par siltajām grīdām otrajā stāvā un zem dēļu grīdas.
    Uzcēlu viesu namu "Milžu slota" pie Pabažu ezera - tur tieši tādu ielikām, lai gan daudzi teica, ka tas ir nepareizi un nebūšot siltas telpas.
    Starp grīdas lāgām virs keramzīta salikām ūdens apkures trubas (apkure-siltumsūknis), virsū spundētus grīdas dēļus apm.4cm biezus - grīda un telpa silta, no problem!, brauciet skatieties!

    AC, Raitos...

  • Ansis Liepa says:

    Sveiki!
    Akmens mūra ēkām ir savs raksturs un skaistums, ja var sadzīvot ar itkā salīdzinoši lielākiem siltumzudumiem caur sienām, tad pie pastāvīgas uzturēšanās ēkā tieši lielā akmens masa jau nodrošina vienmērīgu siltuma sadalījumu visas diennakts laikā, un vienīgais diskomforta brīdis ir ierasties ēkā pēc vairāku dienu prombūtnes, kad tā ir paspējusi atdzist, jo paies salīdzinoši ilgāks laiks, lai telpas atkal kļūtu mājīgi siltas.
    ar mūsdienās pieejamām temperatūras regulēšanas sistēmām jau noteikti var reizē ekspluatēt gan siltās grīdas, ar zemu temperatūru, gan radiatorus ar augstu.
    lai Jums sokas!

  • Ansis Liepa says:

    Sveiki!
    lielais paldies par plašo aprakstu! Tā jau kopīgiem spēkiem tiksim pie skaidrības par siltajām grīdām, būt vai nebūt tām māju projektos, kādi ir plusi un kādi mīnusi, balstoties reālajā to ekspluatēšanas pieredzē.
    Nav zināms, vai caurules iedarbojas tā pat kā āderes, bet ir gadījies, ka meklējot āderes atrodas arī ūdensvada caurule.
    Interesanta un vērtīga pieredze, par silto grīdu instalāciju zem grīdas dēļiem! Ja šajā gadījumā ziemā siltums ir pietiekams, tad atrisināts ir arī komforts staigāšanai basām kājām laikā kad grīdas netiek apkurināts.
    Lai sokas arī turpmākajos darbos!

    un - laipni aicināti visi, kam ir savs pieredzē pamatots viedoklis par siltajām grīdām izteikties šeit komentāros!

  • Uldis says:

    Man mājās ir nu jau piekto gadu.
    +
    1. Putekļi, tieši otrādi, nekur nevirpuļo, jo ar silto grīdu ir maza gaisa cirkulācija.
    2. Zem trīsslāņu parketa arī ir ok, cauri jūt.

    -
    3. kaut arī ziemā ir patīkami, ka grīda silta, tomēr pa šiem gadiem esmu sapratis, ka labāk tomēr uz koka grīdas, jo arī siltas flīzes (man virtuvē ir dabīgais linolejs uz betona kārtas) ir vēsākas par ķermeni un no vienas puses - silda, no otras, tomēr paņem siltumu.
    Manuprāt, var lietot arī zem grīdas dēļiem, tikai lielāki siltuma zudumi.

  • Ansis Liepa says:

    Paldies par Jūsu pieredzi!
    Droši vien rezumējot jāsecina, ka putekļu kustība telpā noritēs jebkurā gadījumā, kad vien telpā kustēsies gaiss - tam līdzi pārvietosies arī putekļi, vai tas būtu caurvējš, vai saules sasildīti aizkari, vai radiators, vai apkurināmā grīda.

    un jā, par staigāšanas un baso kāju komfortu - arī gulēšanas uz grīdas utt. vislabāk nodrošina koka dēļu grīda, un zem tās iespējama silto grīdu instalācija, vienīgi dēļi darbojas kā izolators, un aizkavē siltuma pārvietošanos no pagrīdes uz telpu. Tai pat laikā siltums turpina migrēt prom cauri apakšā esošiem siltumizolācijas slāņiem, lai arī lēni, bet pastāvīgi. Tādā ziņā daudz efektīvākas, un praktiski bez-zudumu risinājumu nodrošina apsildāmas iekšsienas - termo masa, un vienīgā siltuma noplūde iespējama tikai telpā, nekur ārpus tās.
    lai sokas!

  • Uldis says:

    Siltajām grīdām tiešām ir problēma ar puteļiem - tie tur normāli nevar nosēsties un paliek karājoties ~ metra augsumā virs grīdas. Tādēļ Zviedrijā bērnu dārzos ir aizliegts visu dzīvojamās/rotaļu telpas platību noklāt ar silto grīdu. Vismaz 1/3 jābūt bez sildīšanas, lai putekļiem būtu kur nosēsties un tos varētu saslaucīt.
    Ja negrib, lai bērnam ir mūžīgās problēmas ar alerģijām un klepu, silto grīdu ierīkojiet tikai vannas istabā, tualetē, pie ieejas un daļā no dzīvojamās istabas.
    Atstājiet, kur putekļiem dabiskā veidā nosēsties!

  • Ansis Liepa says:

    Sveiki!
    Parasti jau putekļi vienmēr atrod kur nosēsties, vai tie būtu plaukti, aizkari vai jebkuras citas virsmas (vismaz spriežot pēc tā, ka putekļus nākas atrast praktiski visur, izņemot vienīgi hermētiski noslēgtus traukus:) bet ziņa par to, ka siltgrīdas pat ir aizliegtas, liek aizdomāties.
    paldies, ka dalījāties savā pieredzē!

  • Aigars says:

    Siltās grīdas ierīkošana man tomēr neliekas tā sliktākā doma. Pārsvarā jau jaunajās mājās kondicionēšanas un ventilācijas jautājumi ir atrisināti. Mazliet uzspūsti tie dati.

  • Ansis Liepa says:

    Labdien!
    Protams, mūsdienās tehnoloģijas ir tik attīstītas, ka ļauj realizēt jebkādas idejas, pat pilnīgi pretējas veselajam saprātam (par piemēru - karstā tuksnesī uzbūvējot sniegotu slēpošanas trasi). Jūsu pieminētā kondicionēšana un ventilācija ir sistēmas, kas labi izmantojamas vai nu ļoti specifiskos gadījumos, vai gadījumos kad šīm sistēmām ir jāpaglābj ēkas iedzīvotāji no citādi aplamajiem ēkas risinājumiem - kļūmēm, kuras neļauj ēkai ventilēties dabiskā ceļā, vai pakļauj ēku saules karstumam u.c. Racionāli ir šos jautājumus atrisināt dabiskas pašplūsmas un noēnojuma veidā jau projektēšanas gaitā.
    Ir vēl arī tāda jautra parādība, ka katras profesijas pārstāvis jau aizstāv savu darbošanos - ja Jūs jautāsiet "ko man šajā situācijā darīt?" - tad ķirurgs teiks - ka jāoperē, būvnieks teiks - ka jābūvē tik augšā, inspektors teiks - ka vispirms jāsaskaņo, veikalnieks teiks - lai pērkat viņa būvmateriālus, un tā tālāk:) Jautāsiet - ko darīt ja istabā karsti? - liekat kondicionieri! Ko darīt, ja kondicionieris tērē daudz elektrību (-naudu)? - strādājiet vairāk! ... Ko darīt ja cilvēks priekšlaicīgi noveco? ...

    Tādēļ, ir kāds mērs, līdz kuram ir aizraujoši redzēt, cik daudz ko iespējams panākt ar tehnoloģiju palīdzību, bet otrs mērs ir kad šo tehnoloģiju piesātinājums ir tik liels, ka to visu ierīču apkope, uzturēšana, kaut vai tikai paturēšana galvā prasa pāri cilvēka spējām, un tad kļūst skaidrs, ka jācenšas nevis sarežģīt bet gan vienkāršot visas lietas un risinājumus, pataupot brīvo laiku un resursus, apturot vāveres riteni.

    Ražīgu darbošanos!

  • Matiss says:

    Pats mājās esmu uzlicis parketa grīdas segumu!

    Nekad nav pat doma galvā ienākusi, mainīt uz ko citādāku, ja ir labi, pārmaiņas nav vajadzīgas.

  • Ansis Liepa says:

    Labdien!
    ļoti labi, dabiska koka parkets ir iesakāms materiāls, sevišķi situācijās, kur svarīgi saglabāt grīdas pīrāga plānumu, ko grūti paveikt, ja plānoti masīva koka grīdas dēļi.
    lai sokas!

RSS feed for comments on this post , TrackBack URI

Leave a Reply

 
buildart.lv māju projekti