Siltināšana ar skaidām - silti, lēti un ekoloģiski

Siltinājuma shēma jumtastāva siltināšanai ar skaidām

Siltinājuma shēma jumtastāva siltināšanai ar skaidām

Vairākas no mūsu projektētajām, un mūsu mājas lapā redzamajām ekonomiskajām mājām, tiek būvētas pašu spēkiem, meklējot izdevīgākus un racionālākus veidus, to siltināšana, kas izmantojot rūpnieciski ražotās vates var veidot vairāku tūkstošu lielus izdevumus, ir iespējama daudz lētāka, izmantojot skaidas un ēveļskaidas no tuvējās galdniecības, kokapstrādes ceha vai gatera.

Arī mūsu ģimenes mājas, ir siltinātas izmantojot ēveļskaidas un zāģskaidas. Laika gaitā sanāk vai nu paplašināt, renovēt esošās ēkas, vai izbūvēt jumta stāvu, pieaugot ģimenes locekļu skaitam utml, tā nu beidzot šoreiz visā putekļainajā un rosīgajā darba dunā atradās brīži kad nofotografēt kādas bildes no siltināšanas procesa.

Tālāk attēlos redzams bēniņu - jumtastāva izbūvēšanas process, sākot no tukšiem bēniņiem, līdz tīrai, siltai apdzīvojamai telpai.

Sākumā nedaudz jautrībai - skaidu vešanas process - ja kādam šķiet, ka skaidu transportēšana ir sarežģīta, dārga, neparocīga, ilga utt. tad te redzams, cik vienkārši, apmēram vienas dienas laikā ar divām vieglajām automašīnām var atvest aptuveni 8 kubikmetrus skaidu, izmantojot bagāžas štropes, visas pieejamās vietas salonā un uz jumta. Ļoti ērti ir polietilēna atkritumu maisi, tos viegli piepildīt, viegli iztukšot un tiem ir liels tilpums, tos pat nevajag aizsiet, pietiek vienkārši aizvirpināt ciet.

Siltināšana ar skaidām, skaidu transportēšanas process

Siltināšana ar skaidām, skaidu transportēšanas process

Siltināšana ar skaidām, skaidu transportēšanas process

Siltināšana ar skaidām, skaidu transportēšanas process

Dažas bildes no darbu sākuma, bēniņos laika gaitā bija iekrājušies ne tikai krāmi, bet arī pa kādai akmens vates gubai, ko izmantoju siltinot drempeļa daļu, kā arī jumta izbūves. Jumta slīpajās plaknēs un horizontālajā daļā virs spāru saišķa izmantotas skaidas.

Jumta stāvs, spāres

Jumta stāvs, spāres

Jumta stāvs, spāres

Jumta stāvs, spāres

Siltinot drempeļa daļu sanāk no ārsienas atkāpties par kādiem nepilniem 10cm, tā šo drempeļa, vertikālās sienas daļu iegūstot augstāku, šobrīd tā ir 90cm no grīdas. Jumta slīpums ~50 grādi, kas nodrošina ērtu augšstāva izmantošanu, ja zemajā daļā paredz plauktus, rakstāmgaldu vai citas atbilstošas mēbeles, tad vairs nav nepieciešamības pieiet ārsienai tik tuvu ka slīpie griesti sāktu traucēt, tā rezultātā iegūstama maksimālā platība.

Sena ķīniešu gudrība vēsta - "ja gribi kļūdīties - dari kā visi dara", tas savā ziņā attiecināms arī uz finiera izmantošanu apšuvumam - it kā tradicionāli un ierasti šādus darbus veikt izmantojot riģipsi, bet finieris ir daudz izturīgāks materiāls, nav jābaidās to salauzt nesot kādu smagumu utml.

Jumta stāvs, drempeļa daļas siltināšanas process

Jumta stāvs, drempeļa daļas siltināšanas process

Attēlā redzams jumta slīpo daļu apšuvums, no drempeļa līdz spāru kopturim attālums ļāva izmantot divas horizontālas finiera loksnes, neveidojot liekus atgriezumus un samazinot nepieciešamību zāģēt. Pirmā rinda ar finieri ir nošūta, iegūtā kabata jāpiepilda ar skaidām. Skaidas tiek bērtas un ar koka stampu presētas, tā novēršot to vēlāku sēšanos, bet ja arī sēšanās kaut kādu iemeslu dēļ notiktu - skaidas var papildināt no bēniņu daļas. Kad viena horizontālā finiera apšuvuma kārta nosiltināta - pieblīvēta ar skaidām, tad tiek skrūvēti klāt nākošie finieri, otrajai rindai. Finieris ļauj veidot samērā ekonomisku latojumu, horizontālās latas - 2,5x10cm ir trijās vietās - malās un vidū. Riģipsim būtu nepieciešams  vismaz 2x biežāks latojums.

jumta siltināšanas process

jumta siltināšanas process

Šīs ēkas griezums:

Ēkas griezums

Ēkas griezums

Siltinājuma shēma jumtastāva siltināšanai ar skaidām

Siltinājuma shēma jumtastāva siltināšanai ar skaidām

Kā redzams shematiskajā skaidu siltinājuma attēlā, skaidām sēžoties nerodas siltinājuma slāņa pārrāvumi, siltinājumu pēc 20 gadiem var sablīvēt atkārtoti uzkāpjot bēniņos, virs spāru saišķa, un sastumjot no skaidu kaudzes uz malām, jumta slīpajās plaknēs. Savukārt jau siltināšanas procesā skaidas slīpjās plaknēs var bērt slāni pa slānim, tās enerģiski blietējot, līdz vairs nav iespējama to rukšana vai sēšanās.

Jumta spāres, finiera apšuvums, siltināšanas process

Jumta spāres, finiera apšuvums, siltināšanas process

Jumta izbūves, siltināšanas process

Jumta izbūves, siltināšanas process

Starp spārēm pie jumta izbūvēm iepildīju pa rokai esošo Isover vati, kas nodrošina skaidu neizbiršanu, virs tās, nākošā finiera līmenī sekos skaidu slāņa bērums/blietējums.

Jumta izbūves, siltināšanas process

Jumta izbūves, siltināšanas process

Blīvējot spraugas no iekšpuses, vietās kur tās būs zem siltinājuma slāņa, var izmantot poliuretāna putas, šeit saules gaisma netiek, un putas nesaēd, citādi tās ir ultravioleto staru neizturīgas un izmantot ēkas ārpusē praktiski nav vērts - pēc dažiem gadiem darbu var veikt atkārtoti.

Jumta izbūves, siltināšanas process

Jumta izbūves, siltināšanas process

Jumta izbūves, protams, sarežģī un palēnina jumta stāva izbūvēšanas procesu, tomēr iegūtā gaisma, logs un plašāka telpa ir to pūļu un izdevumu vērtas. Šeit redzams siltinājuma biezums - virs 36cm, jo veicot latošanu un izlīmeņošanu pieaug siltinājumam atvēlētā vieta.

Jumta izbūves, siltināšanas process

Jumta izbūves, siltināšanas process

Redzami savestie skaidu maisi.

Jumta stāva siltināšanas process

Jumta stāva siltināšanas process

Bēniņu siltināšana ar skaidām, process

Bēniņu siltināšana ar skaidām, process

Sākumā vērts izveidot laipu staigāšanai, lai nebūtu jābrien pa skaidu slāni, kā arī lai bradājot neatplēstu griestu apšuvuma dēļus. Virs apšuvuma dēļiem papīrs, šuves ar pārlaidumiem, un hermetizētas ar poliuretāna putām, šie it kā sīkie blīvēšanas darbiņi ir svarīgi, lai telpās nenonāktu putekļi no skaidām, bēniņiem, kā arī lai neaizplūstu siltums, jo vējainā laikā pa vienu nelielu spraudziņu var atdzist visa māja, lai arī siltinājuma slānis būtu kaut 50cm. Vatei, skaidām gaiss plūst cauri ļoti viegli, tādēļ svarīgs ir blīvums, pretvēja izolācijas kvalitāte.

Bēniņu siltināšana ar skaidām, process

Bēniņu siltināšana ar skaidām, process

Bēniņu siltināšana ar skaidām, process

Bēniņu siltināšana ar skaidām, process

Šajā, virs spāru saišķa daļā skaidas blietēt nav nepieciešams, tās var savā nodabā sēsties, un no uzbērtajiem 40cm, pēc 15 gadiem pārtapt par 35cm utml. Skaidu lētā cena ļauj tās lietot bagātīgā slānī.

Būtiskas piezīmes: skaidas jāsajauc ar kaļķi, vai cementu lai nodrošinātu antiseptiskumu un skaidu, kā arī apkārtējo konstrukciju izturību pret kaitēkļiem. Cements stipri put, un elpošanai nekādi nav veselīgs, tādēļ jānodrošina elpošanas aizsardzība ar respiratoru vai kādu citu līdzekli. Skaidu un cementa sajaukšanu ērti veikt reizē ar skaidu iebēršanu paredzētajā vietā, kaisot sauju cementa un apmaisot kopā ar skaidām. Pēc siltināšanas vēlams aizvērt bēniņu lūku, jo pāris dienu laikā pēc skaidu uzbēršanas bēniņos iemitinājās baloži, un nav zināms, kad un vai vispār tie plāno doties projām 🙂

Lai Jums sokas!

P.S. kā izskatās darbu turpinājums - šajā sadaļā - http://www.buildart.lv/pasrocigi-buveta-maja-2006-3-dala/

Printed from: https://www.buildart.lv/siltinasana-ar-skaidam-silti-leti-un-ekologiski/ .
© buildart.lv 2019.

14 Comments   »

  • Normunds says:

    Kā vienmēr interesantas darb aprocesa bildes, bet nevienā bildē neredzēju tvaika izolāciju? No ārpuses ir laikam ruberoīds, bet no iekšpuses...

  • Ansis Liepa says:

    Sveiki!
    skaidu pīrāgam ventilējama ir daļa virs spāru saišķa - ventilējami bēniņi, vieta kur mitrumam aizplūst prom no siltinājuma. savukārt tvaiku caurlaidība ūdens emulsijas krāsai, un 8mm biezuma ūdensizturīgajam saplāksnim ir stipri niecīga, salaiduma vietas, šuves šai gadījumā tika sevišķi rūpīgi blīvētas un hermetizētas izmantojot poliuretāna putas un silikona hermētiķi, lai novērstu siltā gaisa plūsmas straumi, kura gan varētu stipri atdzesēt telpas, gan arī radīt mitruma kondensēšanās iespēju un mitrināt konstrukcijas. kā trešais arguments vēl ir diskusijas vērtais jautājums par mitruma daudzumu iekštelpās, kas arī ir mainīgs lielums - vannas istabā pēc karstas dušas mitruma procents gaisā var būt tuvs maksimālajam iespējamajam, savukārt dzīvojamās telpās, ja cilvēks diennaktī izelpo 2 litrus (?) mitruma, tad salīdzinot šo ūdens daudzumu ar griestu sienu plakņu laukumu tas ir stipri niecīgs.
    lai Jums sokas!

  • Pēcis says:

    Ir stereotips un paniskas bailes no potenciālas grauzēju invāzijas, kaut arī skaidas ir gana sens un pārbaudīts izolācijas materiāls. Vai kaļķa un cementa lietošana kaut kādā mērā pasargā arī no grauzējiem, jeb jālieto kādi citi papildinājumi? Un vai skaidas ir labi lietot kā vertikālu pakojumu, sienu un starpsienu gadījumos?
    Prakse rāda, ka arī izslavētās akmens un stikla vates nav nekāds bieds grauzējiem, ja grib un ir iespēja iemitinās un uzdzīvo. Par linu kauliem(spaļi) sen nav dzirdēts, bet veci meistari zin teikt, ka tajos gan nemīlot grauzēji mesties.

  • Ansis Liepa says:

    Sveiki!
    Kaļķis un cements pie skaidām tiek likts dēļ to antiseptiskās iedarbības - lai novērstu iespējamos pūšanas draudus. Bet peles, tāpat arī skudras komfortabli dzīvojas gan akmens, gan stikla vatēs, gan putuplastā un citos materiālos. Ar linu spaļiem nav bijusi izdevība eksperimentēt, gan jau, ka dabā ir jābūt kādam materiālam kas ir pelēm netīkams. Citādi gan atliek vienīgi norobežot peļu iekļūšanu, kas nav vienkārši, turklāt peles mēdz pārvietoties pa sienām, vertikālā virzienā, līdz ar ko pretpeļu pasākumi ir droši vien veselas grāmatas vērti, un to realizēšana praksē varētu izmaksāt atbilstoši:)

    Skaidas vertikālos pakojumos, kur ir nācies tādus veidot paredzu skaidu sēšanos, un tur konstrukcija ir tāda, ka virs pakojuma ir skaidu rezerve, kaudze, kas skaidām sēžoties birst tām līdzi, un neveidojas pārrāvums - vieta, kurā nebūtu siltumizolācijas. Skaidas samērā labi padodas blietēšanai, tādā veidā tās iespiežas starp apšuvumiem, un to tālāka pārvietošanās uz leju vairs iespējama ļoti niecīga. Starpsienām starp istabām būtiskāka ir nevis siltumizolācija, bet skaņas izolācija, un līdzarto tādiem mērķiem labāk der krietni blīvāki materiāli, par piemēru smilts, kā arī sienu konstrukcija tāda, lai katras puses apšuvums būtu stiprināts uz saviem statņiem, savstarpēji nesaistītiem. Ārsienu gadījumā ir dažas senas idejas, ko, domājams, drīz būs iespēja realizēt dabā - veidojot sienas pīrāgu no gāzbetona ar beramas siltumizolācijas pildījumu, tā sasniedzot ap 60cm sienas biezumu, un attiecīgi arī iespaidīgus siltumpretestības parametrus.

    lai Jums sokas!

  • Vjačeslavs says:

    Labdien!

    Vai skaidu gadījumā nav jāveido ~ 5 cm gaisa sprauga starp siltinājumu un jumta segumu?

    paldies

  • Ansis Liepa says:

    Sveiki!

    ventilējamu šķirkārtu iesaka, teorētiski, praktiskā pieredze ar līdzīgiem jumta pīrāgiem ~25 gadu garumā rāda, ka šāds mezglu risinājums ir iespējams. Konkrētajai ēkai apšuvumā izmantots finieris, nevis riģipsis, tas darbojas kā tvaika barjera, lieki piebilst, arī šuves un sadures ir rūpīgi hermetizētas, aiz tā iemesla, ka mājā pašiem vien jādzīvo un ja būvniecības procesā var novērst lielāko daļu siltumzudumu spraugu, tad to ir vērts saņemties izdarīt:)

    lai Jums sokas!
    ar cieņu Valdis un Ansis.

  • ERIKS says:

    Sveiki, saukārt mans jautājums būtu tāds, būvēju pirtiņu, un sarēķinot siltumizolācijas materiālus ir ļoti daudz jāsiltina,taču ir pieejamas skaidas un doma visu iespējamo siltināt ar tām lai ietaupās citam materiālam; ar ko skaidas būtu jāsajauc ,, zinu ka izmanto kaļķi un cementu bet vai ši visa masa ir jāsajauc sausā veidā, vai nedaudz jāpievieno ūdens??? ir arī tāda lieta vai daļā kur būs pati pirts telpa vai drīkst izmantot šādu materiālu???respektīvi grīdai un griestiem??? būtu ļoti pateicīgs par plašāku izklāstu un palīdzibu saprast kā lietot šo siltumizolācijas materiālu???
    paldies jau ieprieks.
    ar cieņu
    Ē.Lejnieks

  • Ansis Liepa says:

    Labadiena!

    Skaidas vienkāršajā variantā ar kaļķi vai cementu jauc sausā veidā, viegli apmaisot pirms iebēršanas, berot tās sajaucas vēl vienmērīgāk. Slīpās jumta plaknes, arī daļu virs spāru saišķa nosiltināt var viegli un ilgstošā ekspluatācijas laikā, arī skaitām nedaudz sablīvējoties "sēžoties" neradīsies pārrāvumi, jo virs spāru saišķa nepieciešams sabērt lielāku daudzumu skaidu, ar rezervi, un tad, ja jumta slīpajās plaknēs noris neliela sēšanās, tad skaidas no kaudzes piebirst klāt. Jumta slīpajās plaknēs ieteicams skaidas bērt ik pa laikam blietējot ar primitīvu koka dēļa vai bruses stampu, tās sablīvējas ļoti labi, un nerosina domas, ka tās vēl spēstu jel kad sēsties.

    Savukārt vertikālās sienu daļas - ja ēka koka statņu konstrukcijā, tad piebērt līdz augšai katru posmu starp statņiem var gluži viegli, bet starp skaidām un vainagsiju ir praktiski neizbēgama spraugas veidošanās, jo šeit ir gan apgrūtināta šo skaidu blīvēšana, vietas trūkuma dēļ (vienkāršāk ja starptāvu pārsegums vēl nav pabeigts, ir tikai sijas), gan arī garš skaidu bēruma posms, kuram sarūkot, kaut vai par pāris cm augšpusē izveidojas tukša gaisa šķirkārta, kuras platumam palielinoties vel vairāk var sākties jūtami siltuma zudumi. Līdz ar to, vertikālas daļas būtu labi siltināt ar skaidbetonu, mitrā veidā, par cik tam nav jābūt nesošam, cementu var dozēt diezgan liesi, bet, diemžēl, pieredze ar šādas konstrukcijas izveidi mums nav, Jums jāeksperimentē pašiem.

    Ja skaidas jauc ar ūdeni - tad nepieciešams lielāks daudzums cementa, iespējams pievienot granti, un rezultātā ir iegūstams skaidbetons, padomju laikos no šāda materiāla ir būvētas daudzas privātmājas. Tālāk apdare - apmetums, un ēkas funkcionē jau 50-60gadus bez jel kādām tehniskām problēmām.

    Jebkurā gadījumā, nepieciešams kā no ārpuses, tā iekšpuses, zem apšuvuma, skaidu pildījumu norobežot ar pretvēja izolāciju (tvaikus caurlaidīgu), tas var būt armēts papīrs, būvkartons, preskartons (kšp), utml, tieši tās rūpīga iestrāde nodrošinās ēkas blīvumu, un sekojoši arī siltumu ziemā.

    Lai Jums sokas!

  • Laba diena meistariem!
    Jautājums par auksto bēniņu/griestu horizontālās plaknes siltināšanu ar skaidām. Cik biezu būtu jāplāno skaidu slāni, ja gribētos panākt labu siltumizolāciju? Pūšamo/beramo ekovati laikam bērtu vismaz 30 centimetrus. Tad nu jautājums, cik biezs pēc siltunoturības analoģijas būtu vajadzīgs skaidu slānis? Man aizdomas, ka kādi 50-60 cm, ne? Horizontālā plaknē starp sijām iestrādāt skaidas varētu būt visai viegli, tik cik jāparedz staigāšanas laipu pacelšana līdz vajadzīgajam līmenim. Un vēl ir doma, ka pēc skaidu ieklāšanas tās vajadzētu pārklāt ar, piemēram, kādu vējplēvi vai ko tamlīdzīgu, lai vējelis un kukaiņi tām skaidām netiek tik viegli klāt. Būšu pateicīgs par kādu komentāru, paldies!

    Ar cieņu,
    Jānis no salmu mājas entuziastiem

  • Ansis Liepa says:

    Labdien!
    Skaidas ar visdažādāko aprēķinu un salīdzinājumu tabulu neviļus nomelno dažādu citu materiālu aizstāvji, praksē ir zināmas mājas, kur jumta stāva slīpo plakņu siltinājumā ir 12cm biezs zāģu skaidu pildījums, un ēkas siltumenerģijas patēriņš ir vidējs kā citām līdzīgas platības ēkām. Mūsu mājās ir 30cm biezs skaidu bērums, un par siltuma trūkumu nesūdzamies.
    Horizontālajā plaknē skaidas atliek tik bērt, un tas ir ļoti patīkams process, ja skaidas ir sagādātas, atliek tik tukšot maisus un priecāties par darba virzību. Slīpajās plaknēs skaidas presējam ar stampu, izmantojām ēveļskaidas, tās sapresējas diezgan blīvā, nedaudz elastīgā veidā, un kur vietām gadījās tās redzēt pēc vairākkgadīgas ekspluatācijas, tad sēšanās nebija novērojama. Virs skaidām, protams, var uzklāt kādu pretvēja izolāciju, tvaikus caurlaidīgu, katrs noslēgta gaisa slānis jau izolāciju kopumā tikai uzlabo. Protams, vējš pūš cauri skaidām, tā pat kā cauri akmensvatei utml materiāliem, tādēļ jārūpējas par apšuvumu blīvumu, pretvēja izolēšanu.
    Nav redzēts, ka kukaiņiem būtu jelkāda interese par izkaltušām, sausām skaidām, bet par antiseptisku materiālu tiek ieteikts kaļķis. Pūšamai ekovatei un akmens vatei viens liels labums ir ka tā tiek nopirkta komplektā ar darbu - iestrādi. Bet salīdzinot ar savu pieredzi, iestrādājām skaidas ap 20 kubikmetriem 3 dienās, kopā ar atvešanu no gatera. Skaidas var iestrādāt pakāpeniski, tik tālu, cik ļauj izbūvētie apšuvumi, savukārt pūšamajām vatēm lai lieki nesauktu pūtējus, jāizbūvē viss iepriekš.
    lai Jums raženi sokas!

  • Aleksandrs says:

    Man pieejamās skaidas no gatera ne tuvu nav sausas, bet ir interese siltināt ar tām slīpu bēniņu jumtu, līdzīgi kā Jūsu mājā. Vai der tikai sausas skaidas, vai varētu lietot arī pa taisno no gatera ? Protams, atjaucot ar kaļķi.

  • Ansis Liepa says:

    Skaidas tīri labi žūst, var bēniņos stāvēt izbērtas, nedaudz apmaisot, karstā laikā izžūst veikli. Ir bijusi pieredze starpstāvu pārsegumā pakojot mitras gatera skaidas, tās pēc kāda laiciņa izžuva, bet pirms tam paguva uzbriedināt virsū segtos otrā stāva grīdas dēļus.
    lai Jums labi sokas!

  • Arita says:

    Labdien. Varbūt kāds var ieteikt firmu, kura no gaisa spraugām izsūknētu PSRS skaidu siltinājumu? Lūdzu padalieties ar info kura firma kautko tādu varētu kvalitatīvi paveikt!?!

  • Ansis Liepa says:

    Labdien!
    Diemžēl šādu uzņēmumu nezinam ieteikt. Varbūt nav nepieciešams skaidas izņemt, pietiek, ja nodalījumu tukšo augšpusi no jauna piepilda, ar skaidām vai citu materiālu?
    lai sokas!

RSS feed for comments on this post , TrackBack URI

Leave a Reply

 
buildart.lv māju projekti