Kā projektēt labu māju?

Projektējot dzīvojamās mājas ikdienā nākas saskarties ar dažiem būtiskiem jautājumiem, kuros ir vēlams ieviest skaidrību, lai iecerēto māju izveidotu atbilstošu vajadzībām, iespējām un vēlmēm.

Ēkas platība

Sākotnēji der noskaidrot cik cilvēkiem māja paredzēta, jo ērtai un komfortablai dzīvošanai katram cilvēkam ir nepieciešama sava privātā telpa - istaba. Optimālā telpu platība katram var būt ļoti dažāda, sākot no tādas guļamistabas, kurā nav iespējams ievietot pat lielāka izmēra vienvietīgu gultu, līdz guļamistabai, kurā ērti ietilpst baseins, mājas kino zāle, eksotisku suvenīru kolekcija utt.

Virtuve 6 vai 18 kvadrātmetri. Vannas istaba 2,5 vai 10, kurtuve 2 vai 10, halle - 3 vai 15kvadrātmetri. Tāpat arī kāpnes un gaiteņu platumi, kādam pietiek 70cm un kādam vajag ne mazāk par 1,20m platām kāpnēm. Patiesībā ikvienam nepieciešamā platība svārstās šiem lielumiem pa vidu, jo pārāk lielas platības palielina ekspluatācijas un būvizmaksas, savukārt pārāk šauras platības cerētās ekonomijas vietā rada vienīgi neērtības.

Ēkas izmaksu un platības attiecība nav lineāra - tas nenozīmē, ka 2x lielāka māja nebūs 2x dārgāka, bet gan to, ka 2x mazāka māja ne vienmēr būs 2x lētāka, jo daļa no būvizmaksām - komunikācijas, apkure, skursteņi, lieveņi un terases, arī logi un durvis skaita un cenas ziņā daudz neatšķirsies pie dažādām ēkas platībām.

Ēkas būvizmaksas

Laikmetā, kad katram ir mazāki vai lielāki, bet tomēr, ne bezgalīgi resursi, kas veltāmi ēkas būvniecībai, ierosinam apdomāt vērtīgāko ieguvumu no konkrēto līdzekļu izlietojuma. Piemēram, zemes siltumsūknis var izmaksāt 10-14 000 Ls, un rekuperācijas sistēma 3-6 000 Ls, par šādu summu jau ir iespējams uzbūvēt veselu māju, būvējot to pašrocīgi -

- par piemēru varam piedāvāt aplūkot arī dabā pašu būvētas ēkas, viena no kurām atrodas Valgundes pagastā, "Gala Dumpjos" Jelgavas novadā, 110 kvadrātmetru platībā ar būvmateriālos patērētiem 14000 Ls - skat: http://www.buildart.lv/pasrocigi-buveta-maja-1/ . Vai otra ēka, Jaunpiebalgā, brīvdienu / lauku māja, kuras izmaksas būvējot uz veciem pamatiem ir 9000 Ls par būvmateriāliem, lietderīgā dzīvojamā platība - 105 kvadrātmetri, nerēķinot terases un saimniecības nojumes, skat: http://www.buildart.lv/rekordmaja-2/

Vai nepieciešama garāža? - komfortablai automašīnas lietošanai ikdienā pietiek ar nojumi - ziemā auto neapsnigs un nevajadzēs kavēties tīrot sniegu, neliedēsies lietū (varēs neraizēties par vaļā atstātiem logiem vasarā) u.tml. Vislētākā nojume var izmaksāt sākot no 6 Ls par kvadrātmetru. Garāža ir nepieciešama, ja vēlas to izmantot kā darbnīcu - jaunradei vai remontdarbiem, kā arī garāža ir izmantojama par drošu noliktavu dārza inventāram, velosipēdiem u.c. piederumiem. Nereti ekonomisku apsvērumu dēļ sākumā tiek uzbūvēta nojume, vēlāk aizšujot sienas ar dēļiem un izveidojot slēgtu garāžu.

Stāvu skaits

Ir vērts ļoti rūpīgi pārdomāt, kādi ir ieguvumi no katra ēkas veida - vai liela platība vienā stāvā, vai divas nelielas platības viena virs otras.  Salīdzinoši - daļa dzīvokļu īpašnieki kā sava dzīvokļa vērtības min plānojumu divos stāvos. Lielākām ēkām vienā stāvā rodas grūtības ar izsauļojumu, savukārt 6m platā divstāvu ēkas dzīvojamajā istabā saule iespīd visas dienas garumā, savukārt pret pārkaršanu vasarā var nodrošināties ar jumta pārkarēm, terasēm, balkoniem vai pergolām ar vīteņaugiem. Tiecoties pēc ekonomiska risinājuma, divu stāvu (ar jumta istabām) ēka būs racionālāka izvēle, ja rēķina iegūto platību pret kopējām būvizmaksām. Platības patēriņš uz kāpnēm ir neliels, arī lielai vienstāvīgai ēkai stāvā daļu lietderīgās platības aizņems gaiteņi.

Komunikācijas, ūdensapgāde

Spice, aka, dziļurbums, pilsētas tīkli, retākos gadījumos ir atrodams arī avota ūdens - kas ir veselīgāk, labāk, izdevīgāk?

Vienkāršas akas izveide, kas ir iespējama gadījumos, ja apbūve nav pārlieku blīva un grunts ūdeņi nav piesārņoti, izmaksā līdz 400 Ls, un tās ekspluatācija ir salīdzinoši vis ilgmūžīgākā un lētākā, kā arī ļauj iegūt ūdeni neatkarīgi no elektroenerģijas esamības.  Skat. rakstu ar ilustrācijām un foto - kā izrakt aku - http://www.buildart.lv/ka-pasrocigi-izrakt-aku/ . Protams, pirms akas rakšanas ir vēlams pakonsultēties ar speciālistiem, arī noskaidrot kādas akas un cik dziļas, un kāda ūdens kvalitāte ir tuvākajiem kaimiņiem utml.

Spices izveide ir salīdzinoši vislētākais ūdens ieguves veids, bet spices darbības laiks nav tik neierobežots kā akai, pēc pārdesmit gadiem spice mēdz aizsērēt, un tad ir jāveido jauna. Gan akas, gan spices ūdens būs līdzīgi pēc kvalitātes, jo atrodas tajā pašā dziļumā.

Dziļurbums ļauj izmantot pazemes dzīļu ūdeņus, kuri ne vienmēr ir cilvēkam piemēroti, un to attīrīšana (atkaļķošana, atsērošana, atdzelžošana) rada papildus un regulārus izdevumus. Dažiem ūdeņu speciālistiem ir viedoklis, ka no tik lielas pazemes iegūts ūdens cilvēkam nav labvēlīgs, daudz draudzīgāki ir zemes virsmai tuvāki ūdeņi, gruntsūdens (aka, spice), vai avota ūdens - vislabākā izvēle.

Kanalizācijas risinājumi - pārsvarā gadījumos tiek izmantots septiķis - anaerobo baktēriju vide, krājakā, kurā tiek atdalītas nogulsnes, tālāk ūdens tiek ievadīts gruntī, šāds risinājums neprasa ikmēneša izdevumus, reizi dažos gados jāizsmeļ nogulsnes. Ierīkošanas izmaksas daži simti latu. Aktīvā, bioloģiskā attīrīšanas sistēma ar aerobajām baktērijām un gaisa kompresoru ir nepieciešama blīvas apbūves gadījumos, lai grunts ūdeņi netiktu pārmērīgi piesārņoti. Šādas sistēas izmaksas var sasniegt 1000Ls un ikmēneša izdevumi - elektrības rēķins par kompresora darbību līdz 10Ls. Lauku vidē, plašās teritorijās un vietās ar izteiktu reljefu ir iespējams izveidot mākslīgo purvāju kanalizācijas notekūdeņu attīrīšanai, kurā tiek audzēti augi, kas notekūdeņus izmanto leknai augšanai.

Rekonstruēt, vai būvēt no jauna?

Šeit parasti domstarpību nav, ikviens, kam ir pieredze būvniecībā ieteiks jaunbūvi kā ekonomiskāku un reizē labāku - atbilstošāku šī brīža vajadzībām, plānojuma ērtībām utml, risinājumu. Rekonstruēt esošu ēku attaisnojas tad, ja tā ir labā stāvoklī, un rekonstrukcija ir lielā mērā tikai kosmētiska, varbūt ietverot arī jumta seguma nomaiņu, fasādes atjaunošanu utml.

Vecām ēkām ir vairāki būtiski trūkumi, kādēļ to rekonstrukcija var nedot cerēto gandarījumu: - ēkai var nebūt hidroizolācija starp sienām un pamatiem - šī mezgla atrisinājums prasa papildus izdevumus. Vecām ēkām ir mazi logi, un bieži vien ne tur, kur tos vajadzētu, līdz ar ko plānojums daļēji tiek pielāgots esošiem logiem, un līdzarto nav maksimāli racionāls, jaunu logu izveide atkal ir dārgāka kā jaunbūvētā ēkā. Tālāk seko dažādi sīkumi, starpsienas, kuras ne vienmēr ļauj izveidot optimālu plānojumu, esošas durvju, logu ailas, esoši griestu un pārsegumu augstumi, kuriem jāpielāgojas, un šī pielāgošanās atkal prasa papildus resursus un laiku. Sarežģīta un praktiski nereāli veicama tāmēšana, jo uzsākot darbus var atklāties aizvien jauni un jauni sarežģījummi, līdz ar to, rekonstruējot vecu ēku var droši rēķināties ar divkāršām jaunbūves izmaksām, un tas nebūs pārspīlēti, drīzāk pat pārāk pieticīgi.


Ēkas novietojums grunts gabalā, maza zemes īpašuma optimāla izmantošana

Nelielas ēkas vienmēr var atrast iespēju iekļaut zemes gabalā, tā lai tās būtu pasargātas no pazemes āderu starojumiem, skat. āderu noteikšana - http://www.buildart.lv/category/aderu-noteiksana/

Izsauļojuma pamatprincipi -par cik cilvēks ir lielā mērā saistīts ar dabas ritmiem, tad nomodā pavadīto laiku tīkamāku padara saules gaisma telpās, pareizajā laikā un daudzumā. Piemēram - brokastot virtuvē pie austošas saules gaismas ir uzmundrinoši, un arī praktiski - nav jālieto mākslīgais apgaismojums, kā arī austrumu puse ir piemērota virtuvei jo saule virtuvi lieki nekarsē, virtuvei der būt vēsai. Dzīvojamā istaba, kuru nereti iespējams plānot tā, lai tajā iekļūtu saules gaisma visas dienas garumā būs gaiša un tīkama dzīves vide. Vasarā pret pārkaršanu to pasargās noēnojums no ārpuses - jumta pārkaru, balkonu/terašu vai apzaļumojuma veidā. Rietumu pusē der atpūtas mēbeļu grupa, āra terase, kamīns, jo ciemošanās, vai relaksācija pēc darba, baudot saulrietu ir laba mājokļa vērtības, pateicoties kurām nav jāsteidz meklēt komfortu ārpus mājas - kafejnīcā u.c. Ziemeļu pusē, energoefektīvos gadījumos var vispār nebūt logi, ziemeļu pusē ir lietderīgi paredzēt saimniecības un palīgtelpas, arī kāpnes, pieliekamo kambari, garāžu (ja tāda nepieciešama) u.c. telpas kurās nav nepieciešama tieša saules gaisma (tai skaitā arī gleznotāju darbnīcas).

Mazos grunts gabalos, lai saglabātu iespējami lielāku dārza/pagalma teritoriju ēkas ir vērts novietot tuvāk būvlaidēm - ceļam un kaimiņu robežām, ideālajā gadījumā ēka atrodas dārza ziemeļu pusē, un nerada dārza noēnojumu. 

Teritorijas labiekārtojums - lielā mērā ir akarīgs no saimnieku dzīvesveida un interesēm, kādam var būt nepieciešama siltumnīca, citam tenisa laukums. Blīvas apbūves gadījumā atsevišķās vietās ir vērts paredzēt dzīvžogus. Lauku teritorijā savukārt var žogus neveidot vispār. Noteikti der paredzēt vietu augļu kokiem, un tos iespējami laicīgi iestādīt, lai tie drīz sakuplotu un dotu ražu.


Būvmateriālu un apdares materiālu izvēle

Ēkas konstruktīvais risinājums ietekmē gan ēkas būvizmaksas, gan kopējo komforta līmeni. Piemēram, salētināti sienu risinājumi, parasti vēlāk rada lielākus ekspluatācijas izdevumus. Sintētiskie apdares materiāli ātrāk nolietojas un zaudē savu sākotnējo pievilcīgumu.

Ārsienām un nesošām sienām iesakam izmantot Aeroc vai līdzīgu precīzo gāzbetonu, materiālu izmaksas un darbaspēks, kā arī būvniecības ātrums šādai konstrukcijai ir vislabakais. Arī apdari var risināt ļoti vienkārši - iekštelpām pietiek ar špakteli, ārējai apdarei var izmantot apmetumu. Citi mūra materiāli - keramzīta bloki utml ir ar sliktāku siltumizolācijas spēju, kā arī to mūrēšana (tsk. piezāģēšana) ir darbietilpīgāka. Koka statņu sienas ir vēl dārgākas un laikietilpīgākas, jo tās veido ļoti daudzi darba procesi - siltināšana, apdare, vēja un tvaika izolācijas utt.

Jumta seguma izvēle - īsumā - vislētākais un visātrāk uzklājamais ir skārda segums, ar loksnēm visas spāres garumā, šādu jumtu vidēji lielai mājai var ieklāt divu dienu laikā. Ilgmūžība, skaistums un samērīga cena ir dakstiņu jumtam (māla vai betona dakstiņi), to pašizmaksa ir līdzīga skārda pašizmaksai, bet darbaspēks ir nepieciešams vairāk. Bitumena šindeļu jumtam ir maz priekšrocību jo tā cena (apakšklājs, šindeļi, darbaspēks) nav maza, bet ilgmūžība salīdzinoši neliela, šāds jumts der liektām un sarežģītām jumta konstrukcijām, vai arī gadījumos, ja tas tiešām ļoti patīk. Bitumena ruļļveida materiālu segumi ir izdevīgi lēzeniem jumtiem, jo uz stāviem tos arī nav tik ērti ieklāt, to cena ir samērīga, var izmantot arī palīgēku jumtiem kā lētu segumu, vai pagaidu segumu. Viļņotās Onduline loksnes ir ar vairākiem trūkumiem, tai skaitā neekoloģiskumu, salidzinoši - Eternit viļņotais "šīferis" ir dabai draudzīgāks, arī ilgmūžīgāks, un cenā līdzvērtīgs (arī lēts, lētāks kā skārds, vienīgi darbaspēku vajag vairāk, jo loksnes ir smagas). Niedru, koka šindeļu, koka skaidu, salmu jumti ir ar lielu estētisko vērtību, bet to trūkumi ir dārgā cena, un, koka skaidu gadījumā - salīdzinoši īsais ekspluatācijas laiks. Zaļie (velēnu utml) jumti ir ļoti pievilcīgi, bet piemēroti lēzeniem jumtiem, to ekspluatācijas laiks ir iespējams ļoti ilgs, jo augsnes virskārta pasargā jumta materiālu no saules, nokrišņiem un mehāniskām slodzēm, diemžēl Latvijā to vēl ir ļoti maz, līdz ar to trūkst labu paraugu un pieredzes.

Ēkas būvizmaksas var atšķirties pat vairākkārtīgi, atkarībā no izmantotajiem mezglu risinājumiem un būvmateriāliem - koka, betona vai tērauda pārsedzes, koka vai dzelzsbetona pārsegumi, mūra, veidņbetona vai koka statņu sienas, pamati, kuru sarežģītība atkarīga no grunts īpatnībām utt. Projektējot ēkas cenšamies rast racionālus un ekonomiskus risinājumus, šeit lieti palīdz arī praktiskā pieredze savu ģimenes māju būvēšanā. Dažus optimālus būvkonstrukciju mezglus var aplūkot šajā sadaļā: racionāli būvkonstrukciju mezgli ēku projektēšanai - http://www.buildart.lv/ekonomiski-buvkonstrukciju-mezgli/

Ēkas ekoloģijas jautājumi

Ir teorija, ka "lēti" ir arī ekoloģiski, bet "dārgi" visdrīzāk nebūs ekoloģiski, kādēļ? - jo jebkura materiāla dārdzība nozīmē palielinātu tā energo u.c. resursu ietilpību, arī transportēšanas resursu u.c. Savukārt materiāla mazās izmaksas, tai skaitā lētas darbaspēka izmaksas (piemēram gāzbetona bloku mūra sienām), var atstāt mazāku ekoloģiskās pēdas nospiedumu dabā, kā varbūt vistīrākā aitas vilna ēkassiltināšanai, ja tās process ir garš un sarežģīts, tāla transportēšana, daudz iesaistītu darbinieku, resursu utt.

Alternatīvo energo resursu izmantošana - vairāku gadu garumā savās mājās eksperimentējot ar dažādiem alternatīvās enerģijas ieguves veidiem ir iegūti daži secinājumi:

- saules, vēja u.c. elektro enerģija, ja vien tā tiek izmantota ar akumulatoru palīdzību, ir dārga, jo tās izmaksas (pēc iekārtu pašu atpelnīšanās) ir 20-30 santīmi par kilovatstundu, dēļ akumulatoru bateriju ierobežotā mūža (tas ik pēc dažiem gadiem ir jāmaina). iespējams, pieaugot sadales tīklu eletroenerģijas cenai tā kļūs konkurējoša. Vēja ģenerators sevi attaisno vienīgi ideālajos apstākļos - klajuma, jūras tuvumā, vai arī sevišķi augstā mastā, citos gadījumos tā atdeve ir maza, un līdzarto atpelnīšanās laiks neracionāli ilgs.

- saules siltūdens kolektori siltā ūdens sildīšanai - ja vien to uzstādīšana un pašizmaksa ir adekvāta - spēj sevi atpelnīt dažos gados, un tik tiešām rada vērā ņemamu ekonomiju un līdzekļu ietaupījumu.

Apkures veidi

Šobrīd, un vēl domājams, krietnu laiku, kamēr vien Latvijā būs meži - vislētākā ir malkas apkure. Tai seko šķelda, skaidas, granulas, briketes, tālāk ar vēl lielākām izmaksām ir akmeņogles, šķidrais kurināmais, dabas gāze, zemes siltumsūknis, elektrība.

Ir zinātniski pierādīts, ka cilvēkam ir vitāli svarīgas kustības, lai saglabātu veselību un možu garu, tad kādēļ gan kustēties trenažieru zālē par maksu (kas jānopelna mazkustīgi strādājot algotā darbavietā) ja var vienkārši skaldīt, gatavot, zāģēt, nest klēpjiem un krāmēt malku, kas nepieciešma savas saimniecības apkurē?

Komforts - ar to tiek saprasta dzīve bez vajadzības jel ko darīt - roboti, automātika visu izdara cilvēka vietā, cilvēks tai laikā var nodoties savu aizraujošo sapņu īstenošanai. Tiesa gan, ir vēl pētījums laika taupīšanas ziņā - ar visu to, ka mūsdienās ir tik daudz ierīces, kas taupa laiku - cilvēkiem tomēr ir mazāk laika, kā senāk, pat pagulēt diendusu darbadienā tikai retais var atļauties. Tādēļ komforts, kas sola ietaupīt daudz laiku, ir bieži vien mānīgs, un šī komforta uzturēšanai šā vai tā būs nepieciešami resursi, vai viena darba nedēļa ik mēnesi, piemēram siltumsūkņa apkurei, ja tā mēnesī izmaksā ap 200Ls.

Siltās grīdas vai radiatori? Silto grīdu apkures priekšrocība ir to siltuminerce, kā arī iespēja tās apsildīt ar vēsu siltumnesēju (piemēram, siltumsūkņa gadījumā) - jo lielāka ir sildvirsma, jo zemāka temperatūra tai nepieciešama. Bet to trūkums ir šo grīdu vēsums ārpus apkures sezonas, kurpretim, dabiska koka dēļu grīda būs pēdām tīkama gan ziemā gan vasarā. Kādēļ pieskaroties koka durvīm tās šķiet siltas, bet to metāla rokturis - vēss? - jo koks izolē siltumu, plaukstā esošais siltums saglabājas, savukārt siltumu vadoši materiāli siltumu "uzsūc sevī", jeb aizvada prom. Silto grīdu konstrukcija ir lietderīga, ja tiek veidota no siltumu labi vadošiem materiāliem, ideālā gadījumā tas ir betons un flīzes, bet iespējams arī parkets, lamināts vai linolejs. Neapkurināta siltā grīda dzesēs cilvēka pēdas. Kurpretim zem koka dēļu grīdas sildelementus izvietot nav racionāli, bet tas nemazina komfortu, jo koka dēļu grīda cilvēka pēdas nedzesē.

Drošības jautājumi

Apkures u.c. sistēmu drošība- lai arī cik reti ir gadījumi, kad pārtūkst elektro enerģijas piegāde, tas neglābj no diskomforta un bezpalīdzīguma. Nopietnākās raizes sagadādā piespiedu cirkulācijas centrālapkures sistēma, ja elektrība trūkst apkures sezonā, jo nepārdomātas kurtuves gadījumā sistēma var pārkarst, kā arī ilgstoši nedarbojoties cirkulācijas sūknim ēka netiek apkurināta, un attālākus apkures mezglus var izpostīt sasaslšana. Protams iespējami dažādi risinājumi, taču tiem visiem ir lielākas vai mazākas ekspluatācijas un ierīkošanas izmaksas). Bet iespēju un vēlmju robežās, var ēkā esošos tehniskos risinājumus veidot vētru un krīžu drošus, piemēram, malkas apkure, ar siltā gaisa plūsmu darbosies arī bez elektrības, un ilgstošas saimnieku prombūtnes gadījumā tai neradīsies bojājumi. Vērts pieminēt arī šādas sistēmas salīdzinoši lētās ierīkošanas izmaksas, pieticīgākajā gadījumā - čuguna kamīns 200 Ls vērtībā.

Īpašuma drošība - tehnoloģiju iespējas mūsdienās jau ir gandrīz neierobežotas, bet rosinam atcerēties par senām un laika pārbaudītām lietām, piemēram draudzība un sadarbība kaimiņu starpā, atmaksājas ilgtermiņā, un nereti ir efektīgāka par dažu labu signalizācijas pretzagļu ierīci.

Aplūkotos jautājumus ir jāapspriež projektēšanas gaitā, lai garantētu katra topošās ēkas īpašnieka un viņa ģimenes labsajūtu un harmoniju. Skat. ievadu - mans nams - manai ģimenei - http://www.buildart.lv/ievads/

____________________________________________________________

Saskaņotais projekts nav akmenī iekalts dokuments, bet gan darba materiāls, kurā mājas īpašnieks, sadarbojoties ar arhitektu un būvētāju var veikt plānojuma izmaiņas, un piešķirt ēkai dažādus jaunus akcentus (terases, nožogojumi, lieveņi, pergolas, nojumes), kas sākotnējā projektā netika paredzēti.

Lai sokas!

Esiet laipni aicināti dalīties ar savu pieredzi un atziņām komentāros!

Printed from: https://www.buildart.lv/ka-projektet-labu-maju/ .
© buildart.lv 2019.

2 Comments   »

RSS feed for comments on this post , TrackBack URI

Leave a Reply

 
buildart.lv māju projekti