Racionāli būvkonstrukciju mezgli

Būvniecības izmaksas lielā mērā nosaka konstruktīvo mezglu risinājumi - vienu un to pašu detaļu - piemēram - ēkas pamatus, var risināt desmitiem dažādos veidos, ar ļoti līdzīgu gala rezultātu - stabilu ēku, kas kalpos kaut visus simts gadus un vairāk. Mūsu projektētajām ēkām parasti rekomendējam arī maksimāli racionālas -  vienkāršas un darbu, resursus taupošas būvkonstrukcijas. Sekojošajā sarakstā, kurš laika gaitā tiks papildināts, ir būvkonstrukciju mezglu attēli, un īss komentārs par būtiskākajām niansēm.

Ekonomiski būvkonstrukciju mezgli: Attēli, paraugi, realizācja dabā: Apraksts:

Ekonomiski būvkonstrukciju mezgli - pamati

Ekonomiski būvkonstrukciju mezgli - pamati

Šāds pamatu un grīdas risinājums, ar grīdas augstumu palielinātu līdz +20cm: vienkāršas ģimenes dzīvojamās mājas projekts 111m2 Standarta lentveida monolītbetona pamatu risinājums ēkai līdz 2 stāviem, normālas grunts apstākļos - ar grunts nestspēju 2-2,5kgf/m2 Paredzēts flīžu vai parketa grīdas segums, iespējams izveidot apsildāmās grīdas.

Ekonomiski būvkonstrukciju mezgli - pamati un koka dēļu grīda

Ekonomiski būvkonstrukciju mezgli - pamati un koka dēļu grīda

Šāds pamatu risinājums izmantots sekojošo ēku projektos: ekonomiskas ģimenes mājas projekts 110m2 Standarta lentveida monolītbetona pamatu risinājums ēkai līdz 2 stāviem, normālas grunts apstākļos - ar grunts nestspēju 2-2,5kgf/m2 Paredzēts koka dēļu grīdas segums. Siltinājuma biezums zem dēļu grīdas ir variējams pēc vajadzības, pielāgojot lāgu dimensijas, minimālais būtu 10x10cm lāgas, asīs ik pa 60cm, ar 7-10cm Paroc akmens vates pildījumu.

Ekonomiski būvkonstrukciju mezgli - vislētākie pamati

Ekonomiski būvkonstrukciju mezgli - vislētākie pamati

PamatiZemesVeidnii1Līdzīgi vislētākie pamatu risinājumi rekordlētās mājas projektā: Rekordmāja 2009 un ar veidņotu virs pamata daļu (būvniecības process bildēs): Pašrocīgi būvēta māja 2006, kā arī projekts "Rita 3" VISLĒTĀKIE PAMATI pamatu risinājums ēkai līdz 2 stāviem, normālas grunts apstākļos - ar grunts nestspēju 2-2,5kgf/m2 pamatu daļa līdz esošjai zemes virsmai betonējama grunts veidnī - blīva un mitra baltā smilts ļauj izrakt precīzu tranšeju apmēram 30cm platumā pamatu betonēšanai, izmantojot transportbetonu B15-B20. Pamatos var paredzēt armatūru. Kad betons sacietējis var risināt virspamatu. Pamatu virs zemes daļu iespējams mūrēt no Fibo keramzītbetona blokiem 30cm biezumā, mūrēšanas procesā izlīdzinot pamatu virsmas līmeni un tas kļūst piemērots Aeroc precīzo gāzbetona bloku sienu mūrēšanai. ir iespējama versija ar pamatu virs zemes daļu lietu veidņos, bet tas var būt dārgāk un laikietilpīgāk par keramzītbetona bloku mūri. Paliekošus veidņus var veidot no putupolistriola, tā iegūstot papildus siltumizolāciju.

Praktisks un skaists pārseguma siju risinājums

Praktisks un skaists pārseguma siju risinājums

Koka siju pārseguma mezgls ar pasiju

Koka siju pārseguma mezgls ar pasiju

Koka siju pārsegums

Koka siju pārsegums

Koka siju pārsegums

Koka siju pārsegums

Pārseguma sijas 20x20cm redzamas interjerā. Ja telpas platums lielāks par 6m tad ir iespējams sijas balstīt uz pasijas. Virs sijām apdares dēļu apšuvums, otrā stāvā paredzēta koka dēļu grīda uz lāgām 10x10cm asīs ik pa 60cm. Starp koka dēļu grīdu un griestu apdari iespējams paredzēt skaņas un/vai siltuma izolāciju. Koka priekšrocība ir daudzveidīgie apdares veidi, lakošana, eļļošana, beicēšana, krāsošana un vecināta koka efekts u.c.

Būvkonstrukciju mezgli - stabveida pamati

Būvkonstrukciju mezgli - stabveida pamati

Būvkonstrukciju mezgli - stabveida pamati

Būvkonstrukciju mezgli - stabveida pamati

Būvkonstrukciju mezgli - stabveida pamati

Būvkonstrukciju mezgli - stabveida pamati

Šo stabveida pamatu galvenais izmantošanas veids ir koka konstrukciju stabiem, vai terasu grīdu konstrukcijām. Galvenā ideja - ir stabils monolītbetona pamats pietiekamā dziļumā (>1m) un metāla konstrukcija koka stabu vai siju balstīšanai - tērauda leņķis saskrūvēts vai sametināts ar kvadrātprofilu vai homogēnu stieni, vai vītņstieni. Šādi koka konstrukcijas ir paceltas virs zemes līmeņa, un hidroizolētas - mitrums no pamatiem netiek līdz koka konstr. Tērauda leņķa vietā var izmantot apgāztu T profilu - to var nomaskēt ievietojot iezāģējumā kokā. Savukārt betonēto pamatu daļu var paslēpt zem grunts virsmas līmeņa (kā redzams mezgla rasējumā), šādi iegūstot ne tikai praktisku bet jau estētiski pievilcīgu konstrukciju.
ailu pārsedzes no koka, ekonomisku ēku projektēšanā

ailu pārsedzes no koka, ekonomisku ēku projektēšanā

ailu pārsedzes no koka, ekonomisku ēku projektēšanā

ailu pārsedzes no koka, ekonomisku ēku projektēšanā

Ailu pārsedzes no koka

Ailu pārsedzes no koka

ailu pārsedzes no koka, ekonomisku ēku projektēšanā

ailu pārsedzes no koka, ekonomisku ēku projektēšanā

ailu pārsedzes no koka, ekonomisku ēku projektēšanā

ailu pārsedzes no koka, ekonomisku ēku projektēšanā

šāds risinājums ir izmantots: http://www.buildart.lv/rekordmaja-2009/ kā arī šajā mājas projektā: http://www.buildart.lv/pasrocigi-buveta-maja-1/

Koka ailu pārsedzes ir izmantotas mūra ēku būvniecībā jau vairāk kā tūkstots gadu senā pagātnē, saglabājušās koka ailu pārsedzes ir atrodamas arī vairāku simtu gadu senās ēkās. Koka ailu pārsedžu priekšrocības - tās nav caursalstošas, atšķirībā no monolītbetona pārsedzēm, to montāža ir viegla un ātra, pa spēkam vienam cilvēkam, šādas pārsedzes ļauj samazināt būvizmaksas. Iespējamie šādu ailu pārsedžu trūkumi - koks žūst, un veidojas rukums, kā rezultātā var rasties problēmas ar ailu apdari, tas protams atkarīgs no risinājuma, un kā redzams attēlos ir iespējams ailu apdarināt ar apmetumu tā, ka plaisas nerodas. Kā arī, pie rūpīgāka namdara darba ir iespējams ailu pārsedzes atstāt redzamas interjerā, koku dekoratīvi apstrādājot, un iestrādājot precīzā biezumā attiecībā pret prognozējamo apmetuma kārtu. Attēlos redzama koka pārsedze kas sanaglota no spāru materiālu atlikumiem - koka brusēm 5x20cm, lai sasniegtu sienas biezumu - 30cm izmantotas 6gab bruses. Būtiski ir ailu pārsedzi izolēt no tiešas saskares ar mūri, izmantojot ruberoīdu, lai novērstu koksnes bojāšanos. Ēkas ārējā apdare - paredzēts koka dēļu apšuvums, ar siltinājumu, līdz ar ko ailu ārējā apdare ir pagaidu stadijā, izmantotas putas utml.

Šobrīd jaunākais būvkonstrukciju mezglu kolekcijā - logu ailu piedures

Koka logu iebūvēšana gāzbetona ārsienās

Koka logu iebūvēšana gāzbetona ārsienās

https://www.buildart.lv/pasrocigi-buveta-maja-2006-4-dala/ Izstrādājot māju projektus atbilstoši mūsdienu būvnormatīviem, tiek paredzēti pietiekami siltumnoturīgi logi. Ja vēl pirms dažiem gadiem tikai "dīvaiņi eksperimentēja" ar trijkārša stiklojuma paketēm logos (pārbaudam un izbaudam trikārša stiklojuma priekšrocības savās ēkās jau kopš 2006. gada), tad mūsdienās tā jau ir ierasta prakse, trīs stiklu paketes nevienu vairs nepārsteidz, un nereti, divstiklu pakešu logu īpašnieki steidz nomainīt savus logus uz siltākiem, trijstiklu. Šajā būvkonstrukciju mezglā parādīta logu iebūve mūra ailās. Ja neskaita loga ailas tīro apdari, tad logu iebūve ir visnotaļ vienkāršs, raiti veicams process, bet vai to veikt pašu spēkiem, vai uzticēt firmai, to izlemt katram pašam. Logu ailu vājākā vieta - potenciālā aukstumtiltu rašanās ir gar loga rāmja malām, mezglā redzams, ka šajās vietās var iebūvēt vai nu cieto akmensvati, vai veidot putu slāni, to nosedzot ar tīro apdari - apmetumu, šādi iegūstot siltas logu ailas, kurām nebūs ne mazākās tieksmes veidot kondensātu un pelēt, pat vismitrākajās telpās (piemēram, vannas istabās - tur logu ailas jāveido sevišķi rūpīgi, izslēdzot aukstuma tiltiņus.)

Koka logu iebūvēšana guļbūves ārsienās

Koka logu iebūvēšana guļbūves ārsienās

 https://www.buildart.lv/realizets-projekts-gulbuves-dzivojama-maja-ar-pirti-190kvm/  Iebūvējot logus guļbūves sienās, svarīgākais apstāklis ar ko vienmēr jārēķinās - ir guļbūves sēšanās. Sēšanās - rukuma apjoms var atšķirties, ēka var būt izžuvusi kādu laiku atrodoties guļbūvju ražotnē, bet var būt arī izgatavota no pavisam slapja kokmateriāla. Lai ļautu guļbūvei sēsties, nebojājot logus, durvis, virs tiem paredzēta deformācijas šuve, ko aizpilda ar mīkstu siltumizolācijas materiālu, un lai saglabātu siltas iekštelpas - rūpīgi iestrādā pretvēja izolāciju. Jārēķinās, ka parasti, tīro ailu apdari vislabāk veikt pēc guļbūves sēšanās, kas ir orientējoši, pāris gadi pēc ēkas uzbūvēšanas. Līdz tam, ailas augšdaļa var būt nosegta ar platāku apdares dēli, interjeram un fasādēm atbilstošā tonī.

Vissiltākā logu konstrukcija - triju stiklu stiklpaketes iebūvēšana loga ailā pašrocīgi

Vissiltākā logu konstrukcija - triju stiklu stiklpaketes iebūvēšana loga ailā pašrocīgi

 https://www.buildart.lv/ekonomiskas-sapnu-darbnicas-projekts-buvizmaksas-25lskvm/ Vissiltākie logi Latvijā - trikārša stikla paketes iebūvēšana loga ailā pašu spēkiem! Šajā risinājumā ir novērsti vairāki parasto - tradicionālo logu trūkumi  - parasti loga aukstākā daļa ir loga rāmis. Šajā loga konstrukcijā loga rāmja nav - stiklpakete tiek iebūvēta tieši loga ailā, atkarībā no tās iebūvēšanas dziļuma tiek iegūta siltumizolācijas noturība visam stikpaketes perimetram. Otrs būtisks šāda loga pīrāga pluss ir tā ļoti lētā pašizmaksa - trijkāršas stiklpaketes cena orientējoši 2016. gadā bija aptuveni 30 eiro kvadrātmetrā. Salīdzinoši - gatava "tradicionāla loga" cena var būt pat desmitkārt lielāka.

Būvkonstrukciju mezglā ir dota ailas apdare izmantojot koka dēļus, interjerā - slīpēti un eļļoti vai krāsoti atbilstoši interjera risinājumam, ārtelpā - neēvelēti, piesūcināti ar koka fasāžu krāsojumu, attiecīgi veidojot koka dēļu apdari ap loga ailām. Vizuāli koka dēļi atgādina koka loga rāmi, un šādu loga ailu var izveidot pietiekami izskatīgu un korektu.

Dažreiz projektējot mājas, pieredzam, ka klienti raizējas par logu lielumu, grib samazināt logus, jo tie ir "tik dārgi". Zināmā mērā izkāpjot no "komforta zonas" - no tradicionālā skatījuma, var izvēlēties savam mājoklim tādus logus, kādi nav redzēti ne televīzijā, nedz tuvākajiem kaimiņiem, rezultātā iegūstot plašus, lielus, gaišus logus - ar lētām izmaksām - un ļoti augstiem, ja ne visaugstākajiem - siltumnoturības rādītājiem, kā arī - atkarībā no iebūves rūpīguma - nevainojama kvalitāte, kas pārbaudīta mūsu klimatiskajos apstākļos jau vismaz 11 pilnas sezonas.

Kā pareizi projektēt logus savai dzīvojamai mājai? Svarīgi saglabāt iespēju vēdināt katru telpu atsevišķi - tātad, katrā istabā, telpā ir vēlams vismaz viens virināms logs - to būtu ieteicams pasūtīt galdniekam vai logu izgatavošanas firmām. Visus pārējos, un tajā skaitā vislielākos logus - veidot nevirināmus, šādā vai idejiski līdzīgā stiklpakešu iebūves konstrukcijā, konstrukciju papildinot pēc katra paša pieredzes, prasmēm un idejām. Verami logi viennozīmīgi būs aukstāki par neveramiem, jo tiem ir kustīga - atverama/aizverama šuve pa visu perimetru, lai cik rūpīgi blīvēta - gadu gaitā blīvmateriāli kļūst mazāk elastīgi un siltumnoturība pasliktinās, kā arī jau minētie siltuma zudumi caur loga rāmi, lai kāds būtu to kameru skaits iekšpusē - pat ja rāmis būtu no tīra putupolistirola - ar 8cm biezumu tas tomēr ir aukstāks kā ēkas masīva ārsiena.

Vissiltākā logu konstrukcija - četru stiklu stiklpaketes iebūvēšana loga ailā pašrocīgi

Vissiltākā logu konstrukcija - četru stiklu stiklpaketes iebūvēšana loga ailā pašrocīgi

https://www.buildart.lv/ekonomiskas-sapnu-darbnicas-projekts-buvizmaksas-25lskvm/ VIS-Vissiltākie logi Latvijā!!! - četrkārša stikla paketes iebūvēšana loga ailā pašrocīgi. Vai līdzinieks (siltumnoturības parametros un cenas ziņā) šādam logu risinājumam ir redzēts logu ražotāju visekskluzīvākajos, visgreznākajos bukletos, pēc īpaša pasūtījuma, sevišķi svarīgiem (VIP) klientiem? 🙂 Loga siltumnoturība ir vēl par trešdaļu lielāka kā trijkārša stikla pakešu logu konstrukcijai. Arī šis risinājums paredz stiklpaketes tiešu iebūvēšanu loga ailā, izslēdzot siltumzudumus kas rastos dēļ loga rāmjiem. Visvienkāršāk šādus logus paredzēt dažādās palīgtelpās, logu iebūve ir nedaudz sarežģītāka, jo stiklpakete šādā biezumā ir kļuvusi ļoti smaga. Bet vienreiz iebūvēts, šāds logs var kalpot neierobežoti ilgu mūžu. Aprēķini rāda, ka lai stiklpakete līdzinātos blīvas gāzbetona bloku sienas siltumnoturībai - jāparedz 5-6 kārtu stikls. Bet jau trijkārša stikla iekšējā virsma ziemas laikā ir silta, praktiski identiska telpas temperatūrai un atrodoties loga tuvumā nav jūtama ledainā dvesma, kā ierasts to sajust no "tradicionālajiem logiem".

P.S. Šādu logu remontēšana, stiklpaketes nomaiņa nav daudz sarežģītāka, apdares dēļi ir noskrūvējami, un stiklpakete nomaināma.

I I I

 

Printed from: https://www.buildart.lv/ekonomiski-buvkonstrukciju-mezgli/ .
© buildart.lv 2019.

20 Comments   »

  • Aleksandrs says:

    Labdien!

    Vai var ierīkot apsildi (silto grīdu) zem dēļu grīdas? Ja var, tad kā to pareizi izdarīt?

    Un vēl par to pirmo būvkonsutrukciju mezglu. Pēc rasējuma sanāk, ka atstarojošā infrasarkanā starojuma izolācija ir ar nulles biezumu. Veikalā plānāko esmu atradis ar 2 mm biezumu. Tā ir Pepi Reflekt. Vai es pareizi saprotu,ka šo varētu likt vidū starp putupolistiroliem un tad vienīgi kopējais grīdas augstums būtu par 2 mm vairāk nekā rasējumā?

  • Ansis Liepa says:

    Sveiki!
    ko gan mūsdienās nav iespējams izdarīt, apsildi var ierīkot pat zem pagalma bruģakmens vai mauriņa velēnas! 🙂 Bet dēļu grīdas gadījumā tas nav tā ĪSTI racionāli, protams, tas ir izdarāms, bet siltumnesēja temperatūrai jabūt krietni augstākai, iespējams biežākam cauruļu tīklam, jo koks ir gluži labs siltuma izolators, un grīdas dēļi, standarta biezumā 37mm, siltumu laiž cauri samērā lēni, varbūt pat pārāk lēni - telpā siltums visu laiku zūd - caur sienām, jumtu, ventilāciju - un konkrētā laikā - piemēram stundā, cauri grīdai ir jāspēj telpā nonākt konkrētam daudzumam siltuma - kilovatu skaits - cik zūd, un cik ir jānāk klāt, lai telpā būtu vēlamā temperatūra. ja šis daudzums ir mazāks, telpu nebūs iespējams piesildīt.
    Bet - ja nevēlaties interjeru sarežģīt ar radiatoriem, tad vēl viens Latvijā maz pielietots, un tādēļ drosmīgs risinājums, ir apkures cauruļu iebūvēšana sienās. to ir iespējams izdarīt samērā tuvu beigu apdarei, līdzarto izolējošais slānis starp caurulēm un istabas gaisu būs salidzinoši niecīgs, bet ieguvumi - līdzīgi kā siltajām betona grīdām - liela termo inerce, iespējams optimizēt apkures sistēmas energopatēriņu jo siltumnesējs var būt salīdzinoši zemā temperatūrā, utt utml. Bet, nojaušu, ka tas būs dārgāk, kā ierastās siltās betona grīdas. ! - kuras - jāatceras, ka siltas būs tikai apkures sezonā! ārpus apkures sezonas - pieskaršanās ar kailu pēdu blīvam materiālam - betonam, flīzēm, būs daudz aukstāka izjūta, kā staigājot pa koka dēļu grīdu. Koka dēļu grīdas pievilcība ir tā, ka uz tās var spēlēties bērni, un justies komfortabli. Kā arī protams, materiāla dabiskums utml, bet tā jau ir katra personīgā izvēle, kāds kuram ir sapnis par savu dzīves vidi:)

  • Normunds says:

    Laba diena!
    http://www.buildart.lv/pasrocigi-buveta-maja-1/ būvētajai mājai virs melnā klāja likts ruberoīds un virsū jumta segums. Varbūt varētu ielikt šī pīrāga risinājumu šajā sadaļā - interesē kā tika nodrošināta ventilācija aiz iekšējā jumta siltinājuma, jo ruberoīds 'jau aiztura mitrumu.
    Paldies, veiksmīgu dienu!

  • Ansis Liepa says:

    Sveiki!
    Ruberoīds kalpo gan kā pretvēja, gan lietus izolācija, arī māla dakstiņu jumtam, kuram var gadīties kādi sīki defekti, ruberoīda jumta apakšklājs ir papildus drošība pret konstrukciju samirkšanu. Siltumizolācijas slānis darbojas ar to, ka tajā ir ietverts nekustīgs gaiss, kuram nav jāventilējas. Tālāk, telpas iekšpusē zem tīrās apdares ir rūpīgi iestrādāta tvaika izolācija, lai neļautu telpas siltā gaisa mitrumam iekļūt siltumizolācijas slānī, kas bez šaubām, pazeminātu jebkura siltumizolācijas materiāla siltumizolējošās īpašības. Ruberoīda jumta apakšklājs ļauj vairākus gadus ēku apdzīvot, līdz laikam, kad tiek sakrāta nauda pastāvīgajam jumta segumam, tādā veidā ēkas būvniecības laiku var pagarināt, reizē ēkā jau dzīvojot, un nepārtērējot lieki līdzekļus kā tas būtu gadījumā ar kredītu vai aizdevumu izmantošanu jumta seguma pirkšanai.

  • Miķelis says:

    Labdien!
    Salasijos gudrus rakstus par tvaika plēvēm, un remontējot māju ieliku to. Tagad, no rīta mostoties, logs ir aizsvīdis. Skatoties uz termometru, redzu, ka siltāks nav palicis ne par grādu, toties izjūtas tādas, ka ir kļuvis aukstāks. Saprotu, ka šo izjūtu rada mitrais gaiss, kuram tagad nav kur palikt. Ja pirms remonta mitrais gaiss pamazām izvējoja caur siltinājumu, pārāk to nesamitrinot (cilvēks, laikam, izelpo ap puslitru dienā), tad tagad tas paliek telpā un visu samitrina. Var jau ierīkot caurvēju- ventilāciju, un tad var būt būs tuvu agrākajam stāvoklim.
    Tvaika plēve varbūt der virtuvē, kur visu laiku zupas vāra. Liekas, ka ieliekot to guļamistabas sienās esmu pieļāvis kļūdu.
    Lūdzu komentāru.

    Miķelis.

  • Zigmārs says:

    Vislētākie pamati!
    Vai pamatu pēdu nevajag?

  • Ansis Liepa says:

    Sveiki!
    šajā gadījumā ar pietiekami blīvu grunti - balto smilti ar nestspēju 2-2,5kgf/cm2, un attiecīgajām, vienkāršas, ekonomiskas ēkas konstrukcijām (koka pārsegums utml.) ir derīgi pamati bez pamatu pēdas. Pamatu pēdas nepieciešamību katrā gadījumā nosaka aprēķini, ēkas masa un grunts nestspēja.

  • Ansis Liepa says:

    Sveiki!
    tā arī ir, kā Jūs rakstat, īpaša tvaika izolācija nepieciešama telpās ar lielu gaisa mitrumu, piemēram pirts karsētavās. Citos gadījumos ēkas blīvuma nodrošināšanai izmantojama pretvēja izolācija. Vēl viena būtiska lieta ir sienu spēja mitrumu akumulēt sevī, tādējādi regulējot telpas gaisa mitrumu, piemēram gāzbetona bloku siena sevī uzsūc mitrumu no telpas gaisa, un vēlāk atdod to telpas gaisam, kad tas ir sausāks kā sienas. Plānā riģipša kārta, aiz kuras uzreiz seko plēve, ir salīdzinoši niecīgs akumulācijas slānis. Kā arī, sienām ir jāspēj žūt - izvadīt uzkrāto mitrumu, tādēļ vēlams nenorobežot sienas ar tvaiku izolējošiem materiāliem, sevišķi no ārpuses. Katra krāsas, vai tapešu līmes, riģipša kārta jau par savu daļu aizkavē tvaika caurplūdi.

  • Normunds says:

    Labdien!
    Pastāstiet lūdzu kā un vai tika nodrošināta dēļu pagrīdes vēdināšana vienā no rekordmājām rekordmājām? Cik noprotu izmantots šāds risinājums http://www.buildart.lv/wp-content/uploads/2011/02/Ekonomiski_pamatu_risinajum.jpg
    Priecīgus svētkus!

  • Ansis Liepa says:

    Sveiki!

    Pareizāk ir grīdas gulšņus likt uz palikņiem, lai tie visā garumā nesaskartos ar auksto pagrīdes betonējumu, šādā gadījumā siltinājuma slāņa biezums saglabāsies 10cm un gaisa šķirkārta atliks 2,5cm biezumā.
    Priecīgus svētkus!
    Lai Jums sokas!

  • Madara says:

    Sveiki! vēlējos jautāt vai ir iespējams ierīkot koka durvju ailu, kas ir arkveidas formā, platākā aila varētu būt ap 1,6m? tā ideja ir tāda, ka pati aila būtu redzama, un vai šī aila varētu kalpot arī kā pārsedze, vai tomēr virs pašas ailas vajadzētu ierīkot papildus pārsedzi?
    Paldies jau iepriekš par atbildi!

  • Ansis Liepa says:

    Sveiki!
    skat bildes tālāk minētajos linkos, ir varianti, kā veidot arkveida ailas izmantojot koku:
    http://www.buildart.lv/wp-content/uploads/2012/03/Koka_arkas_paraug1.jpg
    http://www.buildart.lv/wp-content/uploads/2012/03/Koka_arkas_paraugs.jpg

    lai sokas!

  • Kristaps says:

    Sveiki!

    Par koka logu aiļupārsedzēm - noteikti pēc to iebūves ir pagājis laiks un vai nav bijuši gadījumi, kad kokam briestot tiek radītas plaisas gāzbetonā?
    Kā arī - kā hidroziolējāt brusu galus (augša/apakša, iekšpuse/ārpuse + gals?).

  • Ansis Liepa says:

    Labdien!
    8 gadu laikā, vienīgais novērojums ir pārsedžu sarukšana kokam žūstot pirmajos 2 gados. Pēc tam tās stāv praktiski nekustīgas, iekšpusē ailu apdare ir apmetums/špaktele uz sieta, plaisas nav novērotas.
    No mūra pārsedzes izolētas ar ruberoīda, vai gaisa starpslāņa palīdzību. Koka brusas - 5x20cm savā starpā sanaglotas ar 150mm naglām.
    lai sokas!

  • JanisV says:

    Labdien! Es gribētu pajautāt par antiseptiķiem un uguns aizsardzības līdzekļiem. Nespēju izvēlēties vai apstrādāt sijas un spāres ar līdzekļiem, kas ir veidoti uz ūdens bāzes un vismaz tik rakstīts, ka nav toksisiki, vai izmantot, piemēram, erlītu vai citu uz sāļiem balstītu līdzekli, kas ari ir krietni lētāks. Māc šaubas, ka dzīvojot mājā kas apstrādāta ar toksiskiem antiseptiķiem, vajadzēs elpot to izgarojums, vai ari manām šaubām nav pamata?

  • JanisV says:

    Labdien! Radās papildus jautājums, tika uzliktas sijas, bet mainijās apstākļi un ir skaidrs, ka būvniecība šogad vairāk netiks turbināta, līdz ar to jumts netiks uzbūvēts, kā būtu iespējams nosegt sijas, lai tās ziemas periodā netiktu bojātas? Paldies.

  • Normunds says:

    Labdien! Mūsdienās pārsvarā visus siju savienojumus nostiprina ar kurpēm, tomēr es vēlētos atstāt sijas redzamas un šādi metāla kurpju savienojumi manuprāt neizskatās labi. Jūsu ievietotajā bildē http://www.buildart.lv/wp-content/uploads/2011/02/IMG_3401.jpg savienojumi (Tveida) izpildīti bez kurpēm un izskatās pēc iezāģējuma visas brusasplatumā. Varbūt Jūs varētu papildināt vai norādīt saiti ar rasējumiem vēl kādu savienojumu veidiem, kuros iezāģējumi neietekmē tik daudz sijas nestspēju.
    Paldies jau iepriekš!

  • Ansis Liepa says:

    Labdien!
    Savā mājā dzīvojam jau daudz gadus bez antiseptiķiem. Koks galvenokārt bojājas mitros apstākļos, bet ēkas konstrukcijas, bēniņi parasti žūst un izkalst tā ka skan. Svarīgi turēt jumtu labā kārtībā, tad ēka pārdzīvos tās būvētāju.
    lai Jums raženi sokas!

  • Ansis Liepa says:

    Labdien!
    Jāmēģina ar kaut ko apsegt:) ja virs sijām jau ir uzklāts kāds pagaidu segums - ērtākai staigāšanai pa otro stāvu, kamēr ēka tiek būuvēta, tad var pietikt pārsedzot visu ar plēvi un nostiprinot to pret vēju.
    lai sokas!

  • Ansis Liepa says:

    Labdien!
    Jebkuri iezāģējumi arī urbumi un naglojumi ietekmē sijas nestspēju, bet tādēļ konstrukciju dimensijas tiek ņemtas ar pietiekamu rezervi, neiesakam taupīt uz siju biezuma rēķina, šādi ietaupījumi sevi neattaisno. Vienīgi rūpnieciski ražojot ēkas inženieri var rēķināt un paredzēt visminimālāko koksnes patēriņu, un pie lielāka saražoto ēku daudzuma - 50 vai 100 gab, šis ietaupījums sevi būs attainojis.
    lai raženi sokas!

RSS feed for comments on this post , TrackBack URI

Leave a Reply

 
buildart.lv māju projekti