Mājas siltināšana pašu spēkiem

Šajā sadaļā soli pa solim taps detalizēts apraksts par pieredzi pašrocīgi siltinot māju (ēkas projekts "Ansis") apšujot fasādes ar koka dēļiem.

 

Jau vairākus gadus Latvijā notiek māju fasāžu siltināšana visdažādākajos novados, ciemos un pilsētās, kur vien skaties. Bet nav precīzas informācijas - cik lielā mērā "nepieciešamība" siltināt ir objektīva un cik lielā mērā rosināta no būvmateriālu ražotāju puses. Inženieri gan ir aprēķinājuši, ka situācijā, kad sienas nav pilnīgi cauras un nelietojamas, ja tās ir, piemēram, 30cm bieza kvalitatīva gāzbetona bloku mūris, tad to siltināšana dod ļoti mazu pienesumu - ļoti sīku kurināmā ietaupījumu, un siltināšana kā ekonomisks pasākums sevi neattaisno, jo atpelnās ilgāk kā 15-20 gados. Turpretim, siltināt pārsegumu vai iebūvēt kvalitatīvus logus ar trijkāršu stiklojumu (varbūt pat ar četrkāršu) sniedz jau būtiskāku uzlabojumu mājas siltuma bilancē, un spēj atmaksāties pat 5 gadu laikā.

Bet, ne vienmēr viss ir aprēķināms skaitļos un ciparos. Cilvēka emocijas, laba jušanās, prieks, enerģija - kādreiz ir vērts šo to paveikt arī intereses vai prieka dēļ. Tā arī šoreiz - nomainot mazkustīgu darbu ar kustīgāku - pakāpelēšanu pa stalažām, veicot savas mājas fasāžu apšūšanu ar koka dēļiem un papildus siltumizolējot, pieliekot punktu mājas ārējai apdarei. Vairākus gadus ēka apkurināta esošajās 30cm biezajās gāzbetona bloku mūra sienās, un nav bijušas sūdzības par caursalšanu, pelēšanu u.c. nebūšanām.

Lai pabeigtu ēkas fasādes - minimālā darbu programma būtu apmetums un krāsošana. Pie vieniem darbiem - šķiet, vērts pievienot klāt arī fasāžu siltināšanu - lai eksperimenta pēc, lai varbūt kāda sīka siltuma uzlabojuma dēļ. Sekojoši jāizšķirās starp diviem galvenajiem fasāžu siltināšanas/apdares veidiem - "slapjo darbu/apdari" (cementa, kaļķa javas, apmetumi, līmes, siets utt.) vai "sauso darbu" - koka dēļu apšuvums. Vasara tuvojās beigām, laiks sāk palikt drēgns, nereti lietains un vējains, patika veikt slapjos darbus krasi samazinās. Arī izjūtu ziņā, koka dēļu fasāžu apdare rada pamatīguma, izturīguma sajūtu, kāda nepiemīt "tuktukam" - apmetumam virs vates vai putuplasta, pa ko paklaudzinot ar pirkstu kauliņiem rodas raksturīgā "tuk - tuk " skaņa, vai pat kāda iedobe, pēc stiprāka trieciena - bumbu spēles vai trīsriteņa avārijas.

Izšķīrāmies par labu koka dēļu apdarei - sekojoši - jautājums par koka dēļu apdares veidu. Ir pieejami dažādi profilēti, spundēti, pusspundēti dēļi, vertikālai un horizontālai montāžai, pat slīpai, ar vai bez spraugām utt. Atbilstoši lauku mājas stilam - izvēlēti neēvelēti dēļi - taisnā ceļā no gatera lentzāģa, paš-žūstoši darba procesā. Raupjā dēļa virsma vislabāk uzsūc krāsojumu, krāsojums ir noturīgs. Vertikāla dēļu montāža ļauj lietus ūdenim viegli notecēt, dēļi ātri izžūst un nebojājas. Dēļu raksts izvēlēts līdzīgs trinītim, bet ar 2,5x5cm līsti zem dēļiem, dēļu starpās atstājot spraugu 1,5-2cm biezumā. Šādi fasāde ir gludāka par tradicionālo trinīti, arī interesanta ar to, ka šis nav Latvijā ļoti izplatīts dēļu apšuvuma veids. Ir redzētas dažādas fasādes, kopējas visām ir problemātiskās vietas - dienvidu fasāde kas pakļauta saules gaismai un temperatūras svārstībām, un ziemeļu fasāde - kas pakļauta dažreiz pat bezgalīgi ilgi nenožūstošam mitrumam. Pirmajā gadījumā cieš krāsojums, tam ir tendence atlupt, ja vien netiek izmantots nesedzošs, bet impregnējoša tipa krāsojums, otrajā gadījumā - cieš koksne no mitrajā vidē dzīvojošajām sēnītēm un baktērijām.

Domājot par fasādes apdari ar koka dēļiem - pašsaprotami šķiet, ka pie viena lielā darbu cēliena tīri iesildoties un eksperimenta vai izklaides pēc, starp dēļu latojumu var iemontēt arī siltinājuma vati. Realitātē gan vates montāža aizņēma vairākas dienas, bet procesam nav ne vainas, kā redzams attēlos - vate iegūlusies atvēlētajā vietā starp latojumu gluži ērti un gludi. Lai novērstu iespēju stiprā vējā vatei izkrist - pirmkārt - latojumu paredz par 1,5-2cm šaurāku kā vates loksnes platums, lai vate ietilpst ar nelielu uzspīli, un otrkārt - vatei šķērsām pāri pie latojuma pieskavojot var nostiept visparastāko auklu.

Raitai darba gaitai jāsarūpē arī vairākas kāpnes, pietiekami ērtas piekļūšanai fasādēm dažādos augstumos - ne vienmēr visur der visgarākās kāpnes, un, protams, ne visur pietiek ar vieglām īsām kāpnēm. Tās der sagatavot vairākas, lai ir pa rokai, un lieki nav jāpārnēsā šurp un turp. Tā pat ar laiku arī nepieciešamas stalažas otrā stāva līmeņa fasādēm. Darba ērtība, komforts rezultējas labā darbu tempā, bet temps ir tas, kas ļauj ietaupīt visdārāko sastāvdaļu - darbaspēku. Šajā gadījumā darbaspēks ir pašrocīgs, bet te vēl jo vairāk, patīkami ir darbus paveikt raiti, negurstot pie ilgstošas un apnicīgas lēnas darbu virzības.

Sākums - latojums 5x5cm. Latojums stiprināts pie gāzbetona ar 9-10cm garām kokskrūvēm, skrūvējot tās dažādos leņķos, noturība pietiekama, skrūvējot, protams, jāizjūt brīdis cik tāl pietiek skrūvei saķere ar gāzbetonu - viegli var pārsteigties un trauslā gāzbetona vītne pārgriežas, stiprinājums netur vairs neko. Bet dabā to ir vieglāk apgūt un paveikt, kā teorētiski aprakstīt. Mūsu pieredzē nav problēmu ar stiprināšanu pie gāzbetona - stiprināts tiek jebkas, un viss kas nepieciešams, atsevišķos gadījumos - piemēram, izlietņu vai boileru stiprināšanai izmantotas caurejošas bultskrūves, kas nodrošina absolūtu noturību. Tauta vai konkurējošo būvmateriālu ražotāji baumo, ka gāzbetonā neko nevar iestiprināt vai pieskrūvēt, esot tādēļ jāpērk krietni blīvāki un siltumu nenoturīgāki materiāli, tas lai paliek katra izvēles ziņā. Latojuma solis izvēlēts eksperimentālā ceļā, iegūstot tādu starp-latu attālumu, kas ļauj vates loksnei ērti turēties, to nedeformējot. Vates virsmas faktūra rosina sajūtu par siltumu - ēka šķiet kā ievīstīta siltā segā vai lāča kažokā.

Pēc vates ielikšanas - tiek uzklāta pretvēja izolācija. Diemžēl, nav personīgu novērojumu par pretvēja (pretkondensāta u.c.) lupatu reālo ilgmūžību, tādēļ izvēle balstīta uz pārdevēja un ražotāja ieteikumiem un solījumiem. Būtiska šīs matērijas īpašība - ūdens tvaiku caurlaidība. Tvaiku caurlaidības koeficientam jābūt maksimāli augstam, lai ēkas sienas visu garo ēkas ekspluatācijas laiku žūtu - izvadītu mitrumu no iekšpuses uz āru. Pretvēja audumu stiprinam ar skavām, skavotāju. Pārsvarā visas šuves centāmies aizlīmēt ar speciālajām traki lipīgajām līmlentēm, kas ražotas šādam nolūkam. Arī par līmlenšu ilgmūžību nav jausmas, atliek vien paļauties uz ražotāja solījumiem, mierinājums gan rodas pēc šo līmlenšu aplūkošanas/izmēģināšanas - tās ir blīvas, stingras un līmējošais slānis pelna uzslavas - reti ir nācies redzēt/aptaustīt kaut ko tik izcili lipīgu. Tas vieš cerības, ka līmlente kādus gadus kalpos. Lielākais kaitēklis pretvēja lupatām un līmlentēm ir saules gaisma - ultravioletais starojums. Ja tas ir novērsts, tad atliek vien vairs tikai mehāniskie bojājumi - peļu vai kukaiņu un putnu darbošanās. Teorētiski šiem būvmateriāliem būtu jākalpo vismaz 50 gadus, ar labas laimes, likteņa un ražotāja godavārda palīdzību. Visātrāk māju izsaldē vējš - pietiek ar sīku spraudziņu, lai vējainā laikā māja ātri atdzistu. Lauvas tiesu visdažādāko spraugu ir iespējams nosegt un noblīvēt apjožot ēku ar šādu pretvēja izolācijas un līmlentes pīrāgu.

Virs pretvēja auduma seko horizontālais latojums, pie tā tiks stiprināti fasādes apdares dēļi. Horizontālais latojums 2,5x10cm, asīs ik pa 70-80cm. Stiprināts ar skrūvēm pie vertikālā latojuma. Latojums apjož māju kā režģis, kā koka armatūra.

Reizē ar dēļu montāžu, vai vislabāk - pirms tās, dēļi tiek nopindzelēti bagātīgā slānī ar, šajā gadījumā izvēlēto Rīgas rūpnīcas ražoto Teksturdekoru, kurš tonēts zaļš. Vertikāls dēļu apšuvums ir vienkāršs būvniecībā, jo ir iespējams iepriekš sagatavot vienāda garuma dēļus - piemēram 3m, un tā pat arī 3m šauros dēļus jeb latas, kas tiek novietotas zem dēļiem. Pindzelējot ir vērts zem krāsojamajiem dēļiem novietot vairākus identiskus dēļus, lai tie uztver pāri plūstošo krāsu, tā samazinot piesārņojumu videi, un optimizējot krāsas patēriņu, jo aplijušos, pleķainos dēļus novieto virs atkal tīriem jauniem dēļiem un turpina pindzelēt rotācijas kārtībā, kamēr vien pietiek krāsa vai dēļi. Noklājot tik pamatīgu kvadratūru ar krāsu, izgarošanas virsma ir tik liela, ka viss pagalms un tuvākā apkārtne ož kā krāsu rūpnīcā, pāris dienas.

Dēļi skrūvējami pie latojuma ar kvalitatīvām, pašurbjošām un pašzeņķējošām kokskrūvēm, kas ļauj strādāt veikli, kā arī skrūvju galvas ir sīkas un ļoti labi paslēpjas koksnē. Papildus tam - sīka nianse - skrūves dzītas dēļos leņķī uz augšu, tādā veidā skrūves nav iespējams fasādē ieraudzīt, jo to galviņas neatstaro gaismu, un otrkārt - skrūvju caurumos nekrājas lietus ūdens.

Katrs darbu process veicas labi un patīkami, lai arī darbu apjoms tomēr nav mazs - kopējais apdarināmās virsmas laukums ir virs 130 kvadrātmetriem. Turklāt - vēl būs jāstrādā pie pažobeļu aizšūšanas un logu, durvju, stūru, priekšnama apdares. Par to lasiet turpinājumā - kas sekos reizē ar jauno būvniecības sezonu.

Raženu Jums jauno 2017. gada būvniecības sezonu!

 

Mājas projekts "Ansis", projekta realizācijas process - fasāžu apdare, siltināšana pašu spēkiem

Mājas projekts "Ansis", projekta realizācijas process - fasāžu apdare, siltināšana pašu spēkiem

Mājas projekts "Ansis", projekta realizācijas process - fasāžu apdare, siltināšana pašu spēkiem

Mājas projekts "Ansis", projekta realizācijas process - fasāžu apdare, siltināšana pašu spēkiem

Mājas projekts "Ansis", projekta realizācijas process - fasāžu apdare, siltināšana pašu spēkiem

Mājas projekts "Ansis", projekta realizācijas process - fasāžu apdare, siltināšana pašu spēkiem

Mājas projekts "Ansis", projekta realizācijas process - fasāžu apdare, siltināšana pašu spēkiem

Mājas projekts "Ansis", projekta realizācijas process - fasāžu apdare, siltināšana pašu spēkiem

Mājas projekts "Ansis", projekta realizācijas process - fasāžu apdare, siltināšana pašu spēkiem

Mājas projekts "Ansis", projekta realizācijas process - fasāžu apdare, siltināšana pašu spēkiem

Mājas projekts "Ansis", projekta realizācijas process - fasāžu apdare, siltināšana pašu spēkiem

Mājas projekts "Ansis", projekta realizācijas process - fasāžu apdare, siltināšana pašu spēkiem

Mājas projekts "Ansis", projekta realizācijas process - fasāžu apdare, siltināšana pašu spēkiem

Mājas projekts "Ansis", projekta realizācijas process - fasāžu apdare, siltināšana pašu spēkiem

Mājas projekts "Ansis", projekta realizācijas process - fasāžu apdare, siltināšana pašu spēkiem

Mājas projekts "Ansis", projekta realizācijas process - fasāžu apdare, siltināšana pašu spēkiem

Mājas projekts "Ansis", projekta realizācijas process - fasāžu apdare, siltināšana pašu spēkiem

Mājas projekts "Ansis", projekta realizācijas process - fasāžu apdare, siltināšana pašu spēkiem

Mājas projekts "Ansis", projekta realizācijas process - fasāžu apdare, siltināšana pašu spēkiem

Mājas projekts "Ansis", projekta realizācijas process - fasāžu apdare, siltināšana pašu spēkiem

Mājas projekts "Ansis", projekta realizācijas process - fasāžu apdare, siltināšana pašu spēkiem

Mājas projekts "Ansis", projekta realizācijas process - fasāžu apdare, siltināšana pašu spēkiem

Mājas projekts "Ansis", projekta realizācijas process - fasāžu apdare, siltināšana pašu spēkiem

Mājas projekts "Ansis", projekta realizācijas process - fasāžu apdare, siltināšana pašu spēkiem

Mājas projekts "Ansis", projekta realizācijas process - fasāžu apdare, siltināšana pašu spēkiem

Mājas projekts "Ansis", projekta realizācijas process - fasāžu apdare, siltināšana pašu spēkiem

Mājas projekts "Ansis", projekta realizācijas process - fasāžu apdare, siltināšana pašu spēkiem

Mājas projekts "Ansis", projekta realizācijas process - fasāžu apdare, siltināšana pašu spēkiem

Mājas projekts "Ansis", projekta realizācijas process - fasāžu apdare, siltināšana pašu spēkiem

Mājas projekts "Ansis", projekta realizācijas process - fasāžu apdare, siltināšana pašu spēkiem

Mājas projekts "Ansis", projekta realizācijas process - fasāžu apdare, siltināšana pašu spēkiem

Mājas projekts "Ansis", projekta realizācijas process - fasāžu apdare, siltināšana pašu spēkiem

Mājas projekts "Ansis", projekta realizācijas process - fasāžu apdare, siltināšana pašu spēkiem

Mājas projekts "Ansis", projekta realizācijas process - fasāžu apdare, siltināšana pašu spēkiem

Mājas projekts "Ansis", projekta realizācijas process - fasāžu apdare, siltināšana pašu spēkiem

Mājas projekts "Ansis", projekta realizācijas process - fasāžu apdare, siltināšana pašu spēkiem

Mājas projekts "Ansis", projekta realizācijas process - fasāžu apdare, siltināšana pašu spēkiem

Mājas projekts "Ansis", projekta realizācijas process - fasāžu apdare, siltināšana pašu spēkiem

Mājas projekts "Ansis", projekta realizācijas process - fasāžu apdare, siltināšana pašu spēkiem

Mājas projekts "Ansis", projekta realizācijas process - fasāžu apdare, siltināšana pašu spēkiem

Mājas projekts "Ansis", projekta realizācijas process - fasāžu apdare, siltināšana pašu spēkiem

Mājas projekts "Ansis", projekta realizācijas process - fasāžu apdare, siltināšana pašu spēkiem

Mājas projekts "Ansis", projekta realizācijas process - fasāžu apdare, siltināšana pašu spēkiem

Mājas projekts "Ansis", projekta realizācijas process - fasāžu apdare, siltināšana pašu spēkiem

Mājas projekts "Ansis", projekta realizācijas process - fasāžu apdare, siltināšana pašu spēkiem

Mājas projekts "Ansis", projekta realizācijas process - fasāžu apdare, siltināšana pašu spēkiem

Mājas projekts "Ansis", projekta realizācijas process - fasāžu apdare, siltināšana pašu spēkiem

Mājas projekts "Ansis", projekta realizācijas process - fasāžu apdare, siltināšana pašu spēkiem

Turpinājumā - pārbaudam mājas siltinājumu ar termokameru:

Pašrocīgi siltinātā māja - termofotogrāfijas

Pašrocīgi siltinātā māja - termofotogrāfijas Mājas kopskats.

 

Pašrocīgi siltinātā māja - termofotogrāfijas

Pašrocīgi siltinātā māja - termofotogrāfijas

Skats virs ieejas durvīm - ailu pārsedze ir koka konstrukcijas, sanaglota no 6 gab 20x5cm brusām, kop. biezums 30cm, un gāzbetona bloku mūra siena - 30cm biezumā. Koka pārsedze ir siltumnoturīgāka kā siena. Betona pārsedzes gadījumā būs otrādi - pārsedze būs vēsāka par sienu.

Pašrocīgi siltinātā māja - termofotogrāfijas

Pašrocīgi siltinātā māja - termofotogrāfijas

Siju gali un pārsegums - tiktāl fasāžu siltināšana vēl nav pabeigta - patlaban tā ir pirmā stāva vājā vieta, lai gan, temperatūras starpība šai mezglā nav liela, un arī siltuma zudumi nav tie lielākie.

Pašrocīgi siltinātā māja - termofotogrāfijas

Pašrocīgi siltinātā māja - termofotogrāfijas

Redzams, ka radiators dara savu darbu, iekšsiena ir silta, ēkas jumta slīpajā plaknē ir nevienmērīgs siltinājums, savukārt no standarta koka pakešloga nāk aukstums, kas ir atdzesējis arī palodzes virsmu.

 

Pašrocīgi siltinātā māja - termofotogrāfijas

Pašrocīgi siltinātā māja - termofotogrāfijas

Skurstenis kvēlo kā nokaitēts, lai gan dabā skursteņa virsmai bija aptuveni 25C.

Pašrocīgi siltinātā māja - termofotogrāfijas

Pašrocīgi siltinātā māja - termofotogrāfijas

Bildē redzams gaiteņa logs, virs tā - koka konstr. pārsedze. pārsedze - siltumnoturīgāka kā ārsiena. Vēsie pleķi pārseguma līmenī - josla līdz kurai fasāžu siltināšanā paveiktajam pirmajā kārtā. Logu ražotāju izgatavotie logi - samērā vēsi, logu tehnoloģijām ir vēl krietni liela telpa attīstībai.

Pašrocīgi siltinātā māja - termofotogrāfijas

Pašrocīgi siltinātā māja - termofotogrāfijas

Tipiskais standarta koka stiklpakešu logs vannas istabā. Loga ailas iekšpusē siltinātas ar 1-2cm biezu putu slāni, virs tā - apdare, apmetums uz sieta, ailu malas siltas, nav aukstuma tiltu. Vannas istaba - neskaitot tās logu, ir siltākā telpa visā mājā - tās ārsienas un griesti no iekšpuses apšūti ar 5cm biez. putupolistirolu, virs tā - flīzes vai apmetums. Arī palodze iebūvēta ir silti.

Pašrocīgi siltinātā māja - termofotogrāfijas

Pašrocīgi siltinātā māja - termofotogrāfijas

Loga rāmju aukstumcaurlaidību var noteikt pat bez mērinstrumentiem, pietiek ar tausti:)

Pašrocīgi siltinātā māja - termofotogrāfijas

Pašrocīgi siltinātā māja - termofotogrāfijas

Mājas ārdurvis - laika gaitā ir nedaudz nosēdušās, kā arī vietām bojāta blīvgumija, tas redzams siltuma noplūdē durvju spraugās, bet koka pārsedze - silta:

Pašrocīgi siltinātā māja - termofotogrāfijas

Pašrocīgi siltinātā māja - termofotogrāfijas

Skurstenis kā kvēlojošs kausēta tērauda stabs:) var redzēt skursteņa keramzītbetona bloku mūra šuves:

Pašrocīgi siltinātā māja - termofotogrāfijas

Pašrocīgi siltinātā māja - termofotogrāfijas

Pašrocīgi siltinātā māja - termofotogrāfijas

Pašrocīgi siltinātā māja - termofotogrāfijas

Tipiskā jumtistabu siltinājuma vājā vieta - sienu un griestu/jumta plakņu un sienu salaiduma vietas, dabā tās ir nedaudz kustīgas - kā ik viena šuve saskaroties kokam ar nekustīgu materiālu - betonu vai gāzbetonu:

Pašrocīgi siltinātā māja - termofotogrāfijas

Pašrocīgi siltinātā māja - termofotogrāfijas

Pašrocīgi siltinātā māja - termofotogrāfijas

Pašrocīgi siltinātā māja - termofotogrāfijas

Termokameru īpatnība - tās dīvaini uztver debesis, attiecīgi arī visa pārējā krāsu skala ir aizskrējusi tām līdzi, un izskatās ka pie sienām varētu sildīties kā pie silta mūrīša:

Pašrocīgi siltinātā māja - termofotogrāfijas

Pašrocīgi siltinātā māja - termofotogrāfijas

Mājas vējtveris:

Pašrocīgi siltinātā māja - termofotogrāfijas

Pašrocīgi siltinātā māja - termofotogrāfijas

Vējtveris ir neapkurināma telpa, tādēļ nav redzama starpība - mūra siena, koka stabs, stikls vai ar koka dēļiem apšūta siena - viss ir praktiski vienādā temperatūrā:

Pašrocīgi siltinātā māja - termofotogrāfijas

Pašrocīgi siltinātā māja - termofotogrāfijas

Siltinātās fasādes ir nevainojamas - siltuma noplūde nav atrodama. Protams, arī ventilējamā gaisa šķirkārta zem koka dēļiem palīdz apslēpt iespējamos defektus. Bet vietās, kur dēļu apšuvums vēl nav pabeigts - kur brīvi redzami pīrāga apakšējie slāņi - vate un pretvēja izolācija, var pārbaudīt, ka siltuma zudumu caur sienām tiešām nav. Tas arī atbilst kolēģu būvinženieru aprēķinātajam, ka siltuma zudumi caur ēkas sienām, ja vien tās nav pavisam bēdīgā stāvoklī - ir salīdzinoši mazi, tādēļ nav nozīmes aizrauties ar sienu lieku sabiezināšanu, šajā gadījumā 5cm akmensvates siltumizolācija ir optimāla, biezāka slāņa atpelnīšanās jāgaida pārāk tālā nākotnē.

Pašrocīgi siltinātā māja - termofotogrāfijas

Pašrocīgi siltinātā māja - termofotogrāfijas

Sienas un logi - šajos attēlos redzams, ka paštaisītie logi ar 2x16mm trijkāršā stikla paketēm - ir siltumnoturīgāki kā logu ražotnē izgatavotie logi ar 2x8mm trijkāršo stiklojumu, arī paštaisītie koka rāmji ir masīvāki un siltāki:

Pašrocīgi siltinātā māja - termofotogrāfijas

Pašrocīgi siltinātā māja - termofotogrāfijas

Pašrocīgi siltinātā māja - termofotogrāfijas

Pašrocīgi siltinātā māja - termofotogrāfijas

Loga ailas tuvplāns - ailas apdare un siltināšana vēl nav pabeigta, ir redzams loga rāmis, gāzbetona siena un siltinājums zem pretvēja izolācijas, sekojoši - gaisa šķirkārta un dēļu apšuvums. Masīvie loga rāmji kalpo labi. Aukstumtiltiņu caur loga ailu praktiski nav, jo arī šīs logu ailas ir siltinātas, zem iekšējās apmetuma apdares ir putu slānis. Karstākā - siltumcaurlaidīgākā vieta ir stiklpakešu perimetrs, redzama koši dzelteni/baltā krāsā:

Pašrocīgi siltinātā māja - termofotogrāfijas

Pašrocīgi siltinātā māja - termofotogrāfijas

Pašrocīgi siltinātā māja - termofotogrāfijas

Pašrocīgi siltinātā māja - termofotogrāfijas

Mājas kopskats nedaudz mānīgs, jo grūti izmērāma ir sniega virsma, kura atstaro debesis, attiecīgi krāsu gamma ir neobjektīva.

Pašrocīgi siltinātā māja - termofotogrāfijas

Pašrocīgi siltinātā māja - termofotogrāfijas

Šajā attēlā redzams, ka siltinātās fasādes koka dēļu virsma ir identiskā temperatūrā kā blakus esošās koka kāpnes, kas nesaņem ne nieka no mājas iekštelpu siltuma:

Pašrocīgi siltinātā māja - termofotogrāfijas

Pašrocīgi siltinātā māja - termofotogrāfijas

Pašrocīgi siltinātā māja - termofotogrāfijas

Pašrocīgi siltinātā māja - termofotogrāfijas

Pašrocīgi siltinātā māja - termofotogrāfijas

Pašrocīgi siltinātā māja - termofotogrāfijas

Pašrocīgi siltinātā māja - termofotogrāfijas

Pašrocīgi siltinātā māja - termofotogrāfijas

Betona bruģakmens iesegums pie ieejas - bruģa košākajā vietā ar kāju notraukts sniega slānis - acīmredzams zemes siltums, dažu aukstu dienu laikā zeme vēl nepaspēj izsalt, un turpina starot savu īpatnējo +4-+7C zemes siltumu:

Pašrocīgi siltinātā māja - termofotogrāfijas

Pašrocīgi siltinātā māja - termofotogrāfijas

Ēkas ārdurvju augšmala no ārpuses - koka pārsedze pierāda sevi kā ne tikai ļoti ekonomisku risinājumu, bet arī ļoti siltu:

Pašrocīgi siltinātā māja - termofotogrāfijas

Pašrocīgi siltinātā māja - termofotogrāfijas

Šis ir interesants attēls - tajā redzamsa kreisajā pusē - ieeja mājā, mājas ārsiena 30cm biezumā gāzbetona bloku mūris, nesiltināta - siltāka, kā vējtvera 20cm biezā ārsiena - kas redzama iepretim, tās labajā pusē - pavisam atdzisušās vējtvera ārdurvis. Ļoti uzskatāmi var redzēt, ka neliels siltuma daudzums plūst cauri ēkas ārsienai, jo salīdzinājumā ar neapkurināto vējtvera ārsienu - tā ir siltāka:

Pašrocīgi siltinātā māja - termofotogrāfijas

Pašrocīgi siltinātā māja - termofotogrāfijas

Vējtverī grīda būvēta paredzot izmantot zemes siltumu - zem flīzēm un betona nav siltumizolācijas - flīžu grīda ir vienā temperatūrā ar zemes siltumu. Iestājoties vēsākam laikam - kļūst pamanāma atšķirība - kreisajā pusē - durvis uz mājas iekštelpām - pa šo durvju stiklojumu un rāmi plūst siltums, kas nedaudz silda grīdu, kā arī šeit grīda saņem siltumu no ēkas pamatiem, kas pārvada siltumu no zemes dzīlēm, (zem ēkas un grīdas) pie kurām sals vēl nav ticis. Labajā pusē redzamas vējtvera ārdurvis - ar spraugu to apakšdaļā, tur ieplūst aukstums no ārpuses, un arī grīda šajā vietā ir vairāk atdzisusi:

Pašrocīgi siltinātā māja - termofotogrāfijas

Pašrocīgi siltinātā māja - termofotogrāfijas

Skats uz grīdu pie ēkas sienas un pamatiem - grīda saņem siltumu no zemes ļoti uzskatāmi - dzelzsbetona pamati labi vada siltumu, zeme šai vietā nav ne reizi sasalusi, un droši vien arī nekad nesasals, tā turpina sildīt grīdu un sienas apakšdaļu arī vēl 3-4 dienas stipra sala laikā:

Pašrocīgi siltinātā māja - termofotogrāfijas

Pašrocīgi siltinātā māja - termofotogrāfijas

Redzama tā pati parādība, ar otrām vējtvera durvīm, caur kuru apakšdaļu arī plūst aukstums un dzesē vējtvera grīdu:

Pašrocīgi siltinātā māja - termofotogrāfijas

Pašrocīgi siltinātā māja - termofotogrāfijas

Šajā attēlā redzama starpība stiklojumu siltumnoturībā - durvīs ir viens stikls, kreisajā pusē - ailā iebūvēta dikārtu stiklpakete - tā ir siltāka par vienkārtas stiklu durvīs:

Pašrocīgi siltinātā māja - termofotogrāfijas

Pašrocīgi siltinātā māja - termofotogrāfijas

Kā izskatās siltumnīca ziemā? Izsalusi caur un cauri, tikpat vēsa kā apkārtējais sniegs un ainava:

Kā izskatās siltumnīca ziemā - termogrāfija

Kā izskatās siltumnīca ziemā - termogrāfija

Izšķūrētās taciņas sniegā - rāda zemes siltumu:

Termogrāfijā redzamas nošķūrētās taciņas sniegā - zemes siltums

Termogrāfijā redzamas nošķūrētās taciņas sniegā - zemes siltums

Komposta kaudzes termogrāfija - kaudzē noris kādi noslēpumaini procesi

Komposta kaudzes termogrāfija - kaudzē noris kādi noslēpumaini procesi

Komposta kaudzes termogrāfija - taciņas sniegā redzamas pateicoties zemes siltumam

Komposta kaudzes termogrāfija - taciņas sniegā redzamas pateicoties zemes siltumam

Pašrocīgi siltinātā māja - termofotogrāfijas

Pašrocīgi siltinātā māja - termofotogrāfijas

 

Omulīgu un siltu Jums dzīvošanu!

 

Printed from: http://www.buildart.lv/majas-siltinasana-pasu-spekiem/ .
© buildart.lv 2018.

6 Comments   »

  • JanisV says:

    Sakiet, lūdzu, kas ir tās, attēlos redzamās, zaļās putas un kādam mērķim tās tiek lietotas?

  • Edgars says:

    Manuprāt putas lietotas, lai latas būtu piestiprinātas pie gāzbetona, jo izmantotas skrūves bez dībeļiem. Pie viena izskatās, ka aizpildās nelīdzenumi. Šādas putas izmanto logu montēšanai, jo ilgstoši saglabā elastību u.c īpašības.
    Jāpiekrīt, ka 5cm siltumizolācija tiešām maz ko uzlabo. 10cm būtu racionālāk no ieguldītā darba viedokļa.

  • Ansis Liepa says:

    Labdien!
    putas ir nezinkāpēc zaļas, bet to nolūks ir novērst vēja caurplūdi starp/zem latām, lai katra vates josla būtu viscaur norobežota, viss perimetrs lai ir vēja necaurlaidīgs. Gadījumā, ja kautkur pretvēja izolācijā varētu ar laiku rasties bojājums, tad lai vējš dzesē tikai ierobežotu sienas daļu, ne visu sienu. Līdzīgi kā zemūdenēs ir hermētiski nodalītas daļas, ja viena tiek bojāta, pārējās paliek veselas.
    lai sokas!

  • Ansis Liepa says:

    Labdien!
    latas pie gāzbetona ir piestiprinātas ar skrūvēm, putas izmantotas tikai kā blīvējuma materiāls, lai norobežotu atsevišķās vates slejas, lai gan, nereti putas kalpo kā gluži laba saistviela - poliuretāna līme. Kāda ir Jūsu pieredze ar mājas siltināšanu? Gan teorētiski, gan praktiski mājas ārsienu siltināšana, ja vien sienas tiešām pirms tam nav pavisam briesmīgā stāvoklī, maz ko dod, un atpelnās salīdzinoši ļoti ilgā laikā, un vairāk kā 5cm šajā gadījumā nav nepieciešams, arī šie 5cm sniedz visai nosacītu ieguvumu, varbūt, ja mājas projekts paredzētu ēku ar 99% sienām, bet šajā gadījumā sienas ir tikai kāda trešdaļa no kopējo norobežojošo konstrukciju platības, attiecīgi, pat ja tās būtu metru biezas, ēkas kopējā siltuma bilancē tas maz ko maina, vēl jo vairāk, tādēļ, ka dzīvojamo māju lielākie siltuma zudumi ir citur, nevis caur sienām. Tāds ir tas īpatnējais siltumtehnikas paradokss vai gluži vienkārši fizika, par ko nemēdz stāstīt TV.
    lai sokas!

  • Salvis21 says:

    Ir pagājusi kurunāšanas sezona un nu jau sākas nākamā, kāds bija kurināmā ietaupījums pēc mājas nosiltināšanas?
    Vai tas deva būtisku ietaupījumu?

  • Ansis Liepa says:

    Labdien!
    Jā, māja ir kļuvusi omulīgāka, ilgāk notur siltumu pēc nakts/vakara kurināšanas, no rīta ir komfortablāka temperatūra, kā bija iepriekš. Bet skaidrs arī tas, ka pārlieku liels sienu siltumbiezums nav nepieciešams, kamēr logi, spraugas/dabiskā ventilācija ir lielākie siltuma tērētāji. Salīdzinu pašrocīgi būvētos logus ar trijkāršo stikla paketi, un darbnīcā pasūtītos virināmos logus, ar plānāku trijkārša stikla paketi - virināmiem pa perimetru ir vairāk vai mazāk jūtams aukstums, kamēr nevirināmajiem paštaisītajiem logiem viss perimetrs ir silts.
    lai raženi sokas!

Trackbacks/Pingbacks

  1. Pašrocīgi būvēta māja (2006) 4. daļa | BUILDART

RSS feed for comments on this post , TrackBack URI

Leave a Reply

 
buildart.lv māju projekti