Jautājumi un atbildes

Šajā sadaļā publicēsim biežāk uzdotos jautājumus, jautājumu un atbilžu formā, par jebkuriem būvniecības un projektēšanas jautājumiem, mēģinot tos sakārtot tematiski. Ja Jums ir kādi jautājumi - laipni lūgti, ierakstiet jautājumus komentāru sadaļā!

 

PROJEKTĒŠANA

gatavais būvprojekts

gatavais būvprojekts

Kā notiek ēkas - mājas projektēšana?

Soli pa solim:

1) mājas iecere ir jāapsver domās, jāapspriež ar ģimeni u.c. mājā paredzamajiem iedzīvotājiem, varbūt jāuzzīmē aptuvena skice uz papīra, jāaplūko līdzīgas ēkas vai mājas kurām ir īpašības kuras vēlaties redzēt savā mājā. Jārēķinās ar gatavību mājas būvniecībai veltīt savu laiku un līdzekļus, māja nav uzceļama vienā dienā, un māja ir pietiekami svarīga lieta cilvēku dzīvē, lai lēmumi netiktu pieņemti pārsteidzīgi.

2) nākošais solis ir tikšanās ar arhitektu darbnīcā. Klātienē izspriedīsim svarīgākos mājas projektēšanas un arī būvniecības jautājumus, un izstrādāsim Jūsu mājas projekta skici - ēkas plānus, fasādes, novietnes plānu, ievērojot Jūsu vajadzības, zemes īpašuma situāciju utt.

3) kādu laiku - tās var būt dažas nedēļas, ir vērts veltīt mājas projekta apdomāšanai, apspriešanai ģimenes lokā, iespējams, radīsies vēl kādas idejas, pārdomas, vajadzības, izmaiņas - sazinoties elektroniski, tās ieviesīsim projektā, nosūtot izmainītās skices.

4) paralēli ar šiem darbiem - jāpasūta mērniekam izstrādāt zemes īpašuma topogrāfisko plānu, ja īpašums liels - nav jāuzmēra viss, pietiks ar teritoriju ap ēku.

5) topogrāfiskā plāna pilngatavība parasti ir apmēram 30 dienās, gatavo topogrāfisko plānu izmantojam lai izstrādātu ēkas novietnes plānu - ģenplānu, un tad arī var sagatavot "Būvprojektu minimālā sastāvā", iesniegšanai būvvaldē pirmo reizi. Pirms iesniegšanas būvvaldē, jāparaksta projekta eksemplāri un jāpievieno klāt būvniecības iesniegums (papildināts un parakstīts).

6) saņemot no būvvaldes akceptēto minimālā sastāva projektu, un būvvaldes izsniegto projektēšanas nosacījumu dokumentu - "Būvatļauju"*, var apdomāt vēl pēdējās veicamās izmaiņas projektā, ja tādas ir, un vienoties par pilnā tehniskā projekta izstrādi "Būvprojekts pilnā sastāvā". *"Būvatļauja" rakstīta pēdiņās, jo pretēji savam skaistajam un daudzsološajam nosaukumam - likumīgi uzsākt būvdarbus tomēr vēl neļauj - jāizpilda tajā minētie nosacījumi.

7) izstrādājam būvprojektu, visas tehniskā projekta sadaļas. Ar šo pasūtītāja radošā dalība projekta tapšanā ir beigusies - atliek vien gaidīt kad projekts būs gatavs (parasti tas ir ne ilgāk kā 60 dienas), un paralēli kārtot papildus būvvaldes pieprasītos dokumentus (tehniskos noteikumus u.c.) atbilstoši būvvaldes prasītajam "Būvatļaujā".

8) gatavais būvprojekts jāparaksta tā autoriem un pasūtītājam, un 3 eksemplāros jāiesniedz būvvaldē saskaņošanai, kopā ar dokumentu "Būvatļauja".

9) būvvalde pēc projekta saskaņošanas izsniedz 2 eksemplārus (trešais glabājas būvvaldes arhīvā), viens eksemplārs - pasūtītājam, otrs - projektētājam, un "Būvatļaujas" dokumentu, kurš nu jau ir papildināts ar atzīmi par projektēšanas nosacījumu izpildi, atliek vien izpildīt pārējās prasības.

10) pasūtītājs izpilda pārējās būvvaldes prasības - parasti - jaunbūves civiltiesisko apdrošināšanau, atkritumu apsaimniekošanas līgumu u.c. un vienu būvprojekta eksemplāru kopā ar "Būvatļauju" un iesniegumu iesniedz būvvaldē, lai saņemtu atļauju uzsākt būvdarbus.

11) saņemot no būvvaldes projekta eksemplāru un "Būvatļaujas" dokumentu ar atzīmi "atļauja uzsākt būvniecību" var droši un likumīgi ķerties klāt būvdarbiem.

Piezīmes. Pēc projekta saskaņošanas būvatļaujas atļaušanu var izņemt līdz 1 (vai 2) gadu laikā (noskaidrojiet to sīkāk savā būvvaldē), ja nebūvēsiet jau rītdien, tad būvatļaujas saņemšanu var veikt arī vēlāk - pavasarī, vasarā, pēc pusgada - kad vien tas ir nepieciešams. Saņemto būvēšanas atļauju vajag pagarināt, ik pēc gada, vai diviem gadiem (atkarībā uz cik ilgu laiku tā izsniegta, bet izsniedz parasti saistībā ar civiltiesiskās apdrošināšanas termiņu - ja tas ir 2 gadi, tad būvatļauja arī derīga 2 gadus, pēctam jāpagarina) atbilstoši būvniecības norisei, līdz ēka ir pabeigta un nododama ekspluatācijā. Maksimālais termiņš būvniecībai ir 8 gadi.

Kas ir būvprojekts minimālā sastāvā?

- ēkas novietnes plāns (ģenplāns) uz topogrāfiskā plāna, ēkas plāni, fasādes, griezums, skaidrojošais apraksts u.c. lapas kas nepieciešamas projekta sējuma noformēšanai. Būvprojekts minimālā sastāvā, kopā ar būvniecības pieteikuma anketu (aizpildītu un projektētāja un īpašnieka parakstītu) jāiesniedz būvvaldē trijos eksemplāros, pēc saskaņošanas atpakaļ saņemot divus - vienu arhitektam, otru pasūtītājam, un reizē ar akceptēto būvprojektu min. sastāvā būvvalde izsniedz dokumentu - "Būvatļauja", kurā norādītas visas prasības ēkas pilnā projekta izstrādei, un citas prasības, kuras izpildot galugalā varēs nonākt līdz atļaujai uzsākt būvniecību.

Kas ir būvprojekts?

- būvprojekts ir visas ēkas projekta nepieciešamās sastāvdaļas - plāni, fasādes, griezumi, novietnes plāns, skaidrojošais apraksts, ugunsdroš. prasības u.c. papildus prasību raksti (darbu organizācijas projekta raksts, energoefektivitātes raksts utt), būvkonstrukciju risinājumi, komunikāciju (ūdensvads, elektrība, kanalizācija u.c. pieslēgumi) risinājumi. Būvprojekts arī sagatavojams 3 eksemplāros un iesniedzams būvvaldē, kopā ar būvvaldes izsniegto dokumentu "Būvatļauja". Pēc būvprojekta saskaņošanas - būvvalde izsniedz 2 eksemplārus (viens pasūtītājam, otrs arhitektam) un Būvatļaujā ieraksta atzīmi par projektēšanas nosacījumu izpildi - atliek vien izpildīt tālākos nosacījumus - veikt būves civiltiesisko apdrošināšanu, uzrakstīt iesniegumu būvatļaujas saņemšanai, un saņemt ierakstu par atļauju uzsākt būvniecību. No šī brīža var oficiāli sākt būvdarbus.

MAZĒKAS

Pirtiņas projekts "Mareks" - neliela, ērta guļbūves pirtiņa

Pirtiņas projekts "Mareks" - neliela, ērta guļbūves pirtiņa

Skat. lapeņu un citu mazgabarīta ēku projektus

Vai mazēku drīkst būvēt bez projekta?

- šobrīd likumdošana paredz 1. grupas ēkas, tās ir saimniecības ēkas līdz 60 kvadrātmetru apbūves platībai (ēkas pirmā stāva vai pamatu platība nepārsniedz 60 kvadrātmetrus) (svarīgi, ka tikai lauku teritorijās), šīm ēkām saskaņošana būvvaldē ir vienkāršota un paātrināta - atbilde būvvaldei ir jāizsniedz 7 dienu laikā. Bet būvvaldes prasa, tā pat kā lielākām ēkām, arī šīm mazēkām - 1. grupas ēkām GP1 - ēkas novietnes - ģenplāna lapu izstrādāt uz aktuāla topogrāfiskā plāna (ne vecāka par 2 gadiem) un noformēt ēkas projektu kā "būvprojekts minimālā sastāvā". Ēkas ģenplāns un projekta risinājumi ir jāparaksta sertificētam arhitektam. Arī mājlopu izmitināšanai tās nav paredzētas, līdz ar to nevar būt kūtis, bet var būt visdažādāko veidu šķūņi. Jo mazāka ēka - jo svarīgāka ir rūpīga projektēšana, katru ēkas kvadrātmetru plānojot un izmantojot ar visaugstāko lietderību.

Kādas ēkas vai būves drīkst celt vai novietot bez projekta/saskaņošanas?

- šobrīd ikviena būvvalde vēlas lai katra lieta, piederums, priekšmets būtu saskaņots, sevišķi pilsētās, kur svarīga var būt ne tikai fasāžu vai žoga krāsa, karogu masti, automašīnas nojumītes, lapenes, bet pat loga rāmju dalījums, tonis, materiāls, līdz pat durvju zvana pogai... Lauku teritorijās tik traki nav, dažādas bez pamatu siltumnīcas, komposta kastes var novietot bez saskaņošanas, un - klusi un mierīgi arī kādu celtnieku vagoniņu, tūristu dzīvojamo piekabi, pagaidu māju, šķūni vai pirtiņu. Svarīgi šīs ēkas* nenovietot pārāk tuvu kaimiņa robežai, vai citiem apgrūtinājumiem (komunikāciju aizsargjoslām uc.). *"ēkas - būves vai priekšmetus" - jo definīcija ir vairāk vai mazāk pielāgojama situācijai. Ja eksistē mucu pirtis, gadījumiem, kad lai nebūvētu ēku - atved un novieto jau gatavu pienācīga izmēra "mucu", tā pat arī var izgudrot saimniecībā ļoti noderīgas "kastes" - tas nav šķūnis, bet malkas kaste ar jumtu... utml. - jaunrade ir iespējama, veselā saprāta robežās, un gribētos ieteikt - arī draudzīgu kaimiņu savstarpējo attiecību uzturēšanas robežās.

Kādām ēkām projekts nav nepieciešams?

- nepieciešams ir visām, vienkāršākā vai sarežģītākā veidā un saskaņošanas procesā.

 

 

BŪVNIECĪBA

Kad var uzsākt būvniecību?

- oficiāli būvniecību drīkst uzsākt pēc tam, kad ir saskaņots pilnais tehniskais projekts (būvprojekts) un būvvalde ir būvatļaujas dokumentā ierakstījusi atzīmi par "projektēšanas nosacījumu u.c. nosacījumu izpildi" un ieraksta "nolemj atļaut uzsākt būvniecību". Agrāk tas tika dēvēts vienkārši par būvatļauju, patreiz, ar jauno būvniecības likumu - cilvēks saņem "būvatļauju", kas neļauj būvniecību uzsākt, jau pēc projekta skices (būvprojekta minimālā sastāva) akceptēšanas būvvaldē.
- pareizais process ir sākt ar tikšanos arhitekta darbnīcā, tiek izstrādāta projekta skice, tad dažas nedēļas vai ilgāk var apdomāties, skiču projektu vēl papildināt, palabot, un tad iesniegt būvvaldē sagatavotu būvprojektu minimālā sastāvā. Pēc tā akceptēšanas - izstrādāt pilno tehnisko projektu, un pēc tā akceptēšanas būvvaldē - ēkas īpašnieks - vai būvfirma veic būves civiltiesisko apdrošināšanu un saņem no būvvaldes atļauju uzsākt būvniecību.

Kā var legalizēt būvniecību - esošas, jau uzbūvētas ēkas?

- būtībā, process identisks jaunu ēku būvatļaujas iegūšanai - jāveic viss projektēšanas process, līdz būvēšanas atļaujas iegūšanai gala rezultātā. Pa ceļam, un pirms tam, labi, ja būvvaldes inspektors ir saprotošs un nevēlas lieki apgrūtināt ēkas īpašnieka dzīvi ar sodu uzlikšanu par nesaskaņotu būvniecību. Protams, bez sarežģījumiem visu var veikt, ja ēka nav tuvāk kaimiņa robežai, kā atļauts, vai nepārkāpj kādus citus ierobežojumus.

Cik ilgi drīkst/var būvēt māju?

- maksimālais termiņš ir 8 gadi, pēc tā tiek veikta īpatnēja procedūra (personiski ar to nav nācies saskarties) "Piespiedu nodošana ekspluatācijā", protams, ja pirms tam nav ēka jau pabeigta un nodota ekspluatācijā labprātīgi. Būvatļauju jāatceras pagarināt, atbilstoši tās termiņiem, gads vai ik pa diviem gadiem.

 

BŪVNIECĪBAS IEROBEŽOJUMI, BŪVLAIDES

 

Kā noskaidrot, vai konkrētajā zemes īpašumā drīkst būvēt māju?

- internetā ir atrodami katram Latvijas novadam detālplānojumi - tajos būs redzams, kāda ir paredzētā konkrētās teritorijas apbūve (piemēram mazstāvu dzīvojamā apbūve, vai rūpnieciskās apbūves zona uc). Ja tā ir lauksaimniecības zeme, tad bez papildus sarežģījumiem uz tās var būvēt "lauksaimniecībai nepieciešamās būves" - šķūņus, kūtis, saimniecības ēkas u.c. Lai būvētu dzīvojamo māju - zeme zem paredzētās mājas vietas jātransformē, līdzīgi arī teritorijās kas skaitās "meža zeme".  Precīzāk par šo visu gan iesakam pakonsultēties ar pašvaldības/būvvaldes ierēdni tiešā veidā.

Kāds ir attālums, cik tuvu ēku drīkst novietot pie kaimiņa robežas?

- ciematos un pilsētās bez papildus saskaņošanas ar kaimiņu ēkas sienas ar logiem var būt ne tuvāk kā 4m attālumā no gruntsgabalu robežas. Ārpus pilsētām - lauku teritorijās 10m attālumā no robežas. Ja ēku nepieciešams novietot tuvāk, tad jāsaskaņo ar kaimiņu un kaimiņa zemesgrāmatā jāiereģistrē apgrūtinājums, līdz ar to šis process ir garāks, un attaisnojas vien tad, ja grunts gabals ir neliels, un jātaupa katrs kvadrātmetrs - tad ir izdevīgi saimniecības ēkas, šķūņus abiem kaimiņiem novietot cieši kopā pie robežas, atdalot ēkas ar ugunsmūri.

- ēkas noēnojuma attālums. Dārza māju apbūves teritorijā - 1:1 - mājas augstākais punkts un tā atrašanās no zemes īpašumu robežas. Dzīvojamo māju apbūves teritorijā - piemērots tiek koeficients, attiecīgi ēka drīkst būt augstāka vai reizē atrasties tuvāk īpašuma robežai.

Vai drīkst būt divas vai vairāk dzīvojamās mājas uz viena zemes īpašuma?

- diemžēl šādus gadījumus likumdošana nepieļauj, otra ēka ir jādefinē par saimniecības ēku (pirti, klēti, garāžu, riju), vai tai jābūt savienotai (savienošana var būt cieša - ar sienu pie sienas, vai arī ar mazu stiklotu gaitenīti starp ēkām) ar otru (esošo) dzīvojamo māju.

- Ja vēlas sadalīt zemes īpašumu, lai oficiāli reģistrētu divas dzīvojamās mājas, tad jādarbojas ar Zemesgrāmatu, jāiegūst divi neatkarīgi īpašumi, un katrā jāprojektē ēka, ievērojot būvlaides no robežām, ja vēlaties - var ēkas novietot arī uz robežas, pa robežu starp ēkām uzbūvējot ugunsmūri.

Saimniecības ēkas novietojums - tuvāk ielai?

- būvvalžu prasība ir lai saimniecības ēkas attālums no ceļa ir kaut par dažiem centimetriem tālāks, kā dzīvojamās mājas attālums no ceļa. Līdz ar to, izpaliek iespēja ielas pusē, uzreiz pie vārtiņiem paredzēt garāžu, un dzīvojamo māju - dziļāk gruntsgabalā. Protams, dzīvojamās mājas dzīves kvalitāte būs labāka, ja tā būs tālāk no ceļa, precīzāk kā iekārtot ēkas, jāskata konkrētais zemes īpašums.

AIZSARGJOSLAS

Piezīmes. - lai tiktu skaidrībā, par aizsargjoslu attālumiem, nepieciešams noskaidrot katra objekta oficiālo definīciju - ja tas ir ceļš - tad kāds tas ir - valsts nozīmes, vai vietējas utt. Ja gāzes vads - tad arī tam ir dažādas nozīmes, sīkāk. skat. aizsargjoslu likumu.

Cik tuvu drīkst ēku novietot no ceļa robežas?

- pilsētās un ciemos parasti gar ceļiem ir pašvaldības noteiktas sarkanās līnijas, un attiecīgi paredzētajai ēkai ir jāatkāpjas no sarkanās līnijas minimums 6m attālumā, atsevišķos gadījumos - 3m, vai retāk, ir gadījumi kur iedibinātā - esošo visu kaimiņu ēku apbūve ir tuvāk sarkanajai līnijai vai uz tās, tad arī Jūsu iecerēto ēku var mēģināt novietot ceļam tuvāk, par šo jautājumu arī labāk precizēt sazinoties ar konkrēto būvvaldi un pašvaldību.

- ārpus pilsētām un ciemiem ir ceļu aizsargjoslas - 50m, u.c. platumos, skat. konkrēto teritoriju un konkrētā ceļa definīciju.

Cik tuvu drīkst novietot ēku pie upes?

- pilnīgi liegta apbūvei - neskarot laipas utml. būves ir 10m platā tauvas josla (dažādām ūdenskrātuvēm tā vēl var atšķirties, tādēļ skatat konkrētā Latvijas novada teritoriju). Tauvas joslai jābūt brīvai no žogiem, jābūt pieejamai makšķerniekiem u.c. ļaudīm. Dažādas aizsargjoslas ap upēm var būt arī 50m platumā - tuvāk nav atļauts novietot dzīvojamās un saimniecības ēkas. Aizsargjoslas var būt arī platākas, tādēļ jāskata konkrētā teritorija.

Cik tuvu ēku drīkst novietot pazemes gāzes vadam?

- gāzes vadi ir dažādas nozīmes, skat. aizsargjoslu likumu. var būt 1m un var būt arī 100m.

Cik tuvu drīkst būvēt elektrolīnijai?

- visbiežāk nākas saskarties ar diviem lielumiem - 3m pilsētās un ciemos, un 6m lauku teritorijās.

Cik tuvu drīkst novietot ēku pazemes elektrokabelim?

- 1m, bet iepriekš jānoskaidro šī kabeļa parametri(!) un jārīkojas saskaņā ar aizsargjoslu noteikumiem.

Vai ēku drīkst novietot uz lauksaimniecības zemes drenāžas?

- gadījumos, ja ēka jānovieto uz topogrāfiskajā plānā iezīmētām lauksaimniecības drenāžas caurulēm, tad likumīgais risinājums ir projektā paredzēt šo drenāžas cauruļu posmu rekonstrukciju - apvadīšanu ap pamatiem, izmantojot ne mazāka diametra caurules un saglabājot esošo kritumu, šādi nekaitējot esošās sistēmas funkcionēšanai. Dabā, nereti atsevišķus drenāžas atzarus, ja tie neskar kaimiņu īpašumu, var arī likvidēt, ņemot vērā, ka attiecīgi, šai teritorijā lietus ūdens var sākt krāties vairāk kā līdz šim.

Kā pareizi izbūvēt žogu? Kādi attālumi, atkāpes jāievēro būvējot žogu?

- starp kaimiņu grunts gabaliem žogs izbūvējams tieši pa gruntsgabalu robežu, gar ceļu - pilsētās un ciematos - ne tuvāk ceļam kā pa sarkano līniju, parasti - tieši pa sarkano līniju. Atsevišķos gadījumos - ja apkārtējo kaimiņu žogi jau izsenis ir tuvāk, kā sark. līn. tad šo jautājumu var pārskatīt viet. pašvaldībā un ļaut arī Jūsu žogu izbūvēt identiski kaimiņu žoga attālumam no ceļa.

 

Veiksmīgu laba risinājuma atrašanos ikvienā jautājumā!

Printed from: http://www.buildart.lv/jautajumi-un-atbildes/ .
© buildart.lv 2017.

40 Comments   »

  • Latvietis Parastais says:

    Liels paldies par šo pa punktiem ieskicēto projektēšanas un saskaņošanas gaitu. Bet - vai ir iespējams uzzināt aptuvenās izmaksas šiem soļiem, kaut vai kādās robežās, lai Latvietis Parastais Taupīgais, tas kurš iet diendienā uz darbu un saņem algu trīsciparu skaitlī un īpaši negrib sapīties ar augļotājiem, varētu saprast, vai maz vispār drīkst uzdrošināties pasapņot (un arī varbūt realizēt savu sapni) par savu nelielu mājiņu uz sava zemes gabala?! Vai maz ir vērts iet uz arhitekta biroju/darbnīcu un, atverot durvis, teikt "Labdien!", nebaidoties, ka viņam jau par to vien tiks piestādīts rēķins? Paldies jau iepriekš!

  • Ansis Liepa says:

    Labdien!
    Visas lietas rodas pamazām, izaug no mazas sēkliņas, sākas ar ideju. Pamazām ideja konkretizējas, apaug ar detaļām, aprēķiniem, dažādiem konkrētākiem plāniem par ēkas novietojumu, materiālu pirkšanu utt utt. Attīstības gaitā ir arī tāda stadija, kad ēkas vīzija ir aptuveni skaidra, gatavība, apņēmība un azarts sākt būvēties ir, tad sākas sadarbība ar arhitektu, tiek izstrādātas ēkas skices, konkretizējas ēkas apjomi, arī būvizmaksas un vesels lērums citu sekojošu jautājumu, pamazām nonākot līdz tam saviļņojošajam brīdim, kad tiek iecirsta zemē lāpsta pamatu rakšanai, un pēc intensīva darba, reizēm vairāk saspringta, reizēm vairāk priecīga un gandarīta, redzot ēkas augšanu - arī līdz tai mierīgajai, patīkamajai atelpai, kad ēka ir zem jumta.
    Vēlam skaistu un raitu Jūsu sapņu realizēšanos!

  • Zane says:

    Ja kaimiņi tieši uz robežas ceļ saimniecības ēku uz vecajiem pamatiem, vai ir nepieciešams to saskaņot ar mums?

  • Ansis Liepa says:

    Labdien!

    Ja uz veciem pamatiem, tad atbilstoši vecam, senam saskaņojumam, ja uz jauniem pamatiem - tad jāsaskaņo ar šobrīd esošajiem kaimiņiem. Svarīgs arī ēkas augstums - lai tas atbilst saskaņotajam.

    lai sokas!

  • Mārtiņš says:

    Sveicināti!
    Man jautājums...
    Esmu iegādājies zemes gabalu izsolē un manā īpašumā tas tiks reģistrēts tikai Novembrī.
    Vai es varu jau sākt projektēšanas procesu?

  • Mārtiņš says:

    Iepriekšējā ziņojumā nepareizu epastu norādīju, šajā ir pareizais epasts.

  • Ansis Liepa says:

    Labdien!
    Projektēšanas procesu varam sākt, pagaidām novietnes plāna izstrādei par pamatu ņemot veco zemes robežu plānu, vai aerofoto datus. Jūsu iecerētajai mājai varam izstrādāt plānus, fasādes - skiču projektu, ko Jums apspriest ar ģimeni, pamazām, līdz zemes dokumentu gatavībai, kopīgiem spēkiem projekta skices būsim noslīpējuši līdz ideālajai versijai - kāda šī ēka būs uzbūvējama, saskaņā ar Jūsu vajadzībām un mūsu pieredzi.
    Lai projektu saskaņotu būvvaldē, būs nepieciešami zemes dokumenti pilnā kārtībā, reizēm gan būvvaldes ir pretimnākošas un minimālā sastāva būvprojektu pieņem izskatīšanai arī agrāk. Mierīgi un ražīgi darbojoties, laiks ir tieši pietiekams, lai enerģiskajā pavasara būvniecības sezonā varētu uzsākt Jūsu mājas jaunbūvi!
    lai sokas!

  • Ivars says:

    Labdien,

    Vai es varu iesākt zemes darbus ap māju, ja man nav vēl saskaņota būvatļauja mājas pārbūvei bet ir iesniegts projekts būvvaldei uz apstiprināšanu.
    Un vai zemes darbi ir uzskatāmi par būvniecību?

  • Ansis Liepa says:

    Labdien!
    Būvvaldes ļoti labprāt prasītu saskaņojumus par pilnīgi visu ko darat savā zemes īpašumā, tajā skaitā arī par darbu ar zemi - zemes līmeņa maiņu utml. Ja projekts šobrīd Jums tiek skaņots, tad tas jau ir pozitīvs apstāklis, uz to pamatojoties, ar būvinspektoru varat vienoties par būvdarbu apturēšanu līdz projekta saskaņošanai bez citām liekām ķibelēm. Būvinspektori apseko zemes īpašumus tajā brīdī, kad būvvaldē ir iesniegts būvprojekts minimālā sastāvā, un paraksta aktu, par to ir vai nav uzsākti būvdarbi. Vēlāk došanās uz zemes īpašumu nav paredzēta.
    lai sokas!

  • Ivars says:

    Pateicos par atbildi!

  • Una says:

    Labdien.
    Kā ir ar konteineri? Es savā lauku teritorijā gribu novietot slēdzamu metāla konteineri vai celtnieku vagoniņu. Ir vairāki hektāri bez kaimiņiem, puse ir lauksaimniecības nozīmes zeme, daļa, laikam skaitās industriālā, bet mums tur ir dzīvojamā māja.
    Vai, lai noliktu konteineri, vai vagoniņu, man vajag kādu atļauju un saskaņojumu?

  • Ansis Liepa says:

    Vienmēr laipni lūgti, uzdot dažādus ar projektēšanu, saskaņošanu un dzīvojamo māju būvniecību saistītos jautājumus mūsu Jautājumu un atbilžu sadaļā!

  • Ansis Liepa says:

    Labdien!
    Būtībā varat novietot droši, tas var būt ēkas būvniecībā nepieciešamo materiālu un instrumentu glabāšanas konteineris vai "metāla kaste", tai nav jābūt saistītai ar "būves" definīciju un attiecīgi ar būvvaldēm. Bet mūsdienās būvvaldēm patīk saskaņot arī vēl sīkākas un nebūtiskākas zemes īpašumos novietotas lietas (praktiski visu), piemēram, arī lauka tualeti vai komposta kaudzi. Lai novērstu iespējas rasties jel kādām problēmām - ieteicam ievērot būvlaides - parasti tās ir 4m no kaimiņu robežām un 6m no robežas gar ceļu. Ja definējat to par dzīvojamo vagoniņu, tad gan tā novietojums jāsaskaņo būvvaldē, zemes plānā iezīmējot tā atrašanās vietu.
    Lai Jums labi sokas!

  • Gatis says:

    Paldies par saprotami skaidroto informāciju.
    Līdz galam man nav skaidrs.
    Ja gribu celt siltumnīcu 7x50m ~3.70m augstums. Konstukcija: PE caurules, koka balsti, plēves segums. Ar iespēju siltumnīcu apkurināt.
    Vai ir nepieciešams projekts jeb pietiks ar saskaņošanu. Ņemot vērā, ka ir plēves segums it kā sanāk sezonāla būve, bet vai tā tas klasificēsies pēc normatīviem?

  • Ženija says:

    Labdien!
    Vēlējos pajautāt, man ir tāda situācija, es iegādājos nelielu dārza māju, dārziņu rajonā.
    Uz zemes gabala (700m2) atrodas vairākas palīgēkas, šķūnis bez pamatiem, apm. 8m2, maza malkas nojume bez pamatiem, un vēl viens šķūnis ap 3m2 bez pamatiem. Šķūņi ir bez logiem un kaimiņu teritoriju īpaši nenoēno. Nelaime tāda, ka neviena no šīm ēkām nav saskaņota un nodota, visas atrodas pie žoga, kādu pusmetru no robežas ar kaimiņu un manu zemesgabalu no visām pusēm ieskauj robežas ar citiem kaimiņiem. Pati māja arī nav nodota ekspluatācijā un es vēlos visus šos papīrus sakārtot un visas būves nodot ekspluatācijā.
    Jautājums ir šāds- vai lai legalizētu visus šķūņus vairs nepietiek ar vienkāršu kaimiņu parakstu? Tagad nāk komplektā atzīme par apgrūtinājumu kaimiņu zemesgrāmatā? Sanāk, ka ja visi kaimiņi man atsaka šo saskaņojumu, tad man šķūņi vai nu jānojauc vai jānovieto dārza vidū?

    Paldies!
    Ar cieņu, Ženija

  • Ansis Liepa says:

    Labdien!
    Siltumnīcām atkarībā no to lieluma un sarežģītības var tikt izstrādāti arī projekti. Ja zemes īpašums būvvaldes un pagasta padomes dokumentos ir definēts par lauksaimniecības zemi, tad parasti netiek liegts šādu zemes īpašumu apbūvēt ar atbilstošas funkcijas saimnieciskām ēkām. Jūsu minētās siltumnīcas apjoms pārsniedz normatīvos 25 kvadrātmetrus, kuru būvei laukos pietiktu tikai ar vietas saskaņojumu, līdz ar to, ja vēlaties būvi publiskot, tad jāveic pilns projekta sagatavošanas un skaņošanas process.
    lai sokas!

  • Ansis Liepa says:

    Labdien!
    Mūsdienās būvvaldes pieprasa saskaņot visas Jūsu minētās celtnes un būves, tām jāizstrādā vienkāršāki vai sarežģītāki projekti, kā arī - ja novietojums ir tuvāks pie kaimiņu robežas, tad nepieciešams saskaņojums ar kaimiņiem, turklāt, nepietiek tikai ar kaimiņa parakstu, bet kaimiņam ir jābūt gatavam reģistrēt apgrūtinājumu savā zemesgrāmatā. Tā, ka nereti, vienkāršāk ir būves pārvieot tālāk no robežas, nojaukt, vai arī nelikties ne zinis, ciktāl ir iespējams sadzīvot ar esošo situāciju, nekonfliktējot ar kaimiņiem vai valsts iestādēm. Mūsdienās daudz kur mazdārziņu rajonos ir līdzīgas situācijas, optimāls risinājums būtu tikpat mierīgi dzīvot arī turpmāk, jo var sākt ar šķūņu pārvietošanu, un beigt ar visu četru zemes īpašuma robežu žogu pārbūvi, atbilstoši kādiem jaunākiem, mūsdienu mērniecības datiem. Vai Jums ir plānots formēt uz šo īpašumu kādus kredītus? ja ne, tad vienkāršākais būtu pagaidām lieki nesarežģīt dzīvi, jo formalitāšu kārtošana var prasīt daudz laiku un līdzekļus.
    lai Jums labi viss izdodas!

  • Māris B. says:

    Vēlos nopirkt zemi uz kuras gribu celt restorānu. Zeme patreiz tiek pārdota bet īpašnieks apgalvo ka zeme paredzēta dzīvojamās mājas celtniecībai. Tā atrodās blakus valsts nozīmes autoceļam un gandrīz visai tai ir aizsargjosla gar auto ceļu. Pa vidu zemes gabalam....paralēli ceļam vēl stiepjas gaisa elektro vads ar 0.4 kw jaudu,kas kā saprotu arī ir apgrūtinājums. Vai var uz šādas zemes celt komercbūvi? Pašvaldība šo apbūves gabalu ir definējusi kā jauktas apbūves teritoriju. Vai var pārvietot, vai kā savādāk novirzīt vai nedaudz pabīdot dabā par dažiem metriem Latvenergo elektrisko kabeli (vai ierakt zemē) lai celtu ēku. Eku gribu celt maksimāli tuvu autoceļam.

  • Miķelis says:

    Labdien!
    Gribētu, lai Jūs precizētu savu atbildi uz kāda cilvēka jautājumu par būvēm pie kaimiņa robežas.
    Jūs atbildat, ka būvēt lauku teritorijā var ne tuvāk kā 10 metrus no robežas. Diemžēl ne būvnoteikumos, ne novada noteikumos neatradu konkrētu punktu, kurā šis attālums būtu norādīts. Pieļauju, ka varbūt ne tur meklēju. Situācija ir aktuāla, jo kaimiņš tikai dažus metrus no robežas ceļ būvi. Atsaukties vien uz publikāciju Buildartā būs par maz. Vai, lūdzu, varētu nosaukt konkrētu likuma vai noteikumu pantu, kur tas ir rakstīts?

    Ar cieņu,
    Miķelis.

  • Ansis Liepa says:

    Labdien!
    Iesakam Jums vērsties ar šo jautājumu vietējā pašvaldības būvvaldē. Projektējot ēkas dažādos Latvijas novados, esam pieredzējuši, ka dažādi nosacījumi katram novadam var atšķirties. Bez attāluma no robežas vēl ir arī ugunsdrošības normu attālums starp ēkām, attiecīgi ēkas novietojumu pie robežas paredz tā, lai kaimiņam novietojot ēku otrpus robežas, starp ēkām būtu attiecīgi nepieciešamais attālums.
    lai Jums raženi sokas!

  • Mārtiņš says:

    Sveiki. Nopirku apbūves gabalu. Zemesgrāmatā nav reģistrēts tas ka kaimiņš piebūvējis ēku 1,5m no robežas.
    Būvvalde saka ka tā ēka ir legalizēta un pieņemta ekspluatācijā. Bet kā ja tas nav atspoguļots manā zemesgrāmatā ? Jums rakstā rakstīts ka jāieraksta. Varbūt varat lūdzu iedot konkrēti atsauci no likumiem ?
    Paldies

  • Ivars L. says:

    Labdien!
    Vēlos būvēt saimniecības ēku 48m2 uz koplietošanas zemes. Saskaņā ar koplietošanas līgumu manā lietošanā ir puse dzīvojamās ēkas
    un puse zemes.Līgumam ir pievienots zemes plāns ar lietošanas robežām.Kas jāsaskaņo ar otru īpašnieku?

    Paldies!
    Ivars,Rīgā

  • Ansis Liepa says:

    Labdien!
    Ar kaimiņiem jāsaskaņo būves, ja tās novietotas tuvāk kaimiņu zemes īpašuma robežai par 4m, un līdzīgos gadījumos - ja ēka rada kaimiņiem apgrūtinājumu, tas var būt lielāks ēkas augstums, kā normatīvais uc. Ja zeme ir koplietošanā, tad katra darbība, projektēšana, jāsaskaņo ar visiem pārējiem īpašniekiem, projektā jābūt to rakstiskai piekrišanai.
    lai sokas!

  • Ansis Liepa says:

    Labdien!
    ar likumiem ir tā, ka tie pastāvīgi mainās, šodien no jauna šādā situācijā bez kaimiņu piekrišanas ēku nebūtu ļauts būvēt, bet ja tā ir senākos laikos uzbūvēta, tad likuma kalpi vairs nevar zināt, kas un kam pirms daudziem gadiem ir vai nav devis piekrišanu šīs ēkas būvniecībai. Varat mēģināt meklēt vienošanos ar kaimiņu, ka attiecīgi viņš ļaus Jums no savas puses piebūvēties tikpat tuvu viņa zemes īp. robežai.
    lai sokas!

  • Ansis Liepa says:

    Labdien!
    ar likumiem ir tā, ka tie pastāvīgi mainās, šodien no jauna šādā situācijā bez kaimiņu piekrišanas ēku nebūtu ļauts būvēt, bet ja tā ir senākos laikos uzbūvēta, tad likuma kalpi vairs nevar zināt, kas un kam pirms daudziem gadiem ir vai nav devis piekrišanu šīs ēkas būvniecībai. Varat mēģināt meklēt vienošanos ar kaimiņu, ka attiecīgi viņš ļaus Jums no savas puses piebūvēties tikpat tuvu viņa zemes īp. robežai, un tā varbūt izdosies ietaupīt kādus kvadrātmetrus zemes tur kur tā vairāk nepieciešama.
    lai sokas!

  • jonj says:

    Labdien!
    pagaidu būve – būvdarbu veikšanai nepieciešama būve, kas jānojauc pirms objekta nodošanas ekspluatācijā; Nav nevienā grupā kad, kādu es viņu var celt vai jāsaskaņo ar būvvaldi?
    Pastāstiet lūdzu sīkāk par pagaidu būvi.

  • Juris says:

    Vai žogu var likt pa sarkano līniju vai arī jaievēro attālums no elektrokabeļa, kas ielikts gandrīz pie sarkanās līnijas?

  • Ansis Liepa says:

    Labdien!

    Vislabāk šos jautājumus risināt saskaņā ar būvvaldes prasībām, katrā novadā būvvaldes darbojas nedaudz atšķirīgi. Ja Jums ir jau plānoti būvdarbi, tad attiecīgi tie noritēs pēc projekta, savukārt projektā vēlams norādīt ne tikai projektējamās ēkas, bet arī nojaucamās, un pagaidu būves, darba instrumentu noliktavas utt.

    lai sokas!

  • Ansis Liepa says:

    Labdien!

    Paldies, ka izmantojat jautājumu un atbilžu sadaļu! Ārpus sarkanās līnijas žogu novietot būvnoteikumi neļauj, tātad jārēķinās ar to, ka žogs būs jāvirza iekšpus gruntsgabala. Parasti šādos jautājumos būvvaldes skaņojot projektu prasa saskaņojumu arī no inženiertīklu turētājiem, tie izskatot katru situāciju, izvērtē, vai jāievēro noteiktā atkāpe, vai drīkst būvēt nedaudz tuvāk. Protams, atsevišķās situācijās ir iespējams veikt kabeļa pārbūvi, novietojot to citur, par to jājautā inženiertīklu īpašniekiem, ar kādiem nosacījumiem viņi būtu ar mieru veikt šādus darbus.
    lai raženi sokas!

  • Dana says:

    Labdien! Vai varu darza majinai nomainit jumtu bez saskanosanas vai tas ir obligati jasaskano?

  • Ansis Liepa says:

    Labdien!
    Formāli jāsaskaņo ir viss līdz pat pēdējai komposta kaudzei, praktiski - dārza mājiņu varat apsaimniekot un uzturēt kārtībā pēc savām iespējām, gan remontēt jumtu, vai nomainīt tā segumu, kā arī veikt citus darbus, svarīgākais - nepārkāpt apbūves līnijas-robežas, lai saglabātos saskanīgas kaimiņattiecības.
    lai Jums raženi sokas!

  • Dace says:

    Vai uz viena zemesgabala drīkst būt divas un vairāk mazēkas?

  • Ansis Liepa says:

    Labdien!
    Līdz šim projektējot ēkas neesam saskārušies ar ierobežojumiem mazēku skaitā, ir kopējais gruntsgabala apbūves blīvums, kuru vēlams nepārsniegt, precīzāk varat painteresēties sava novada pašvaldības būvvaldē. Kādas mazēkas, kādām funkcijām paredzat savā zemes īpašumā?
    lai sokas!

  • Jānis says:

    Labdien!

    Nepieciešams nodot būvi ekspluatācijā. Celtniecības laikā būvprojekts tika mainīts. (Ne uz papīrā). Šobrīd nepieciešams veikt izmaiņas būvprojekta lai nodotu būvi. Nekur nevaru atrast ko jāievieto "izmaiņu un atkāpes no būvprojekta daļā". Arhitektam jāievieto katras detaļas rasējumu un aprakstu, vai visu plānu jāparasē pa jaunam.
    Gribas būt pārliecinātam ka arhitekts visu paveiks pareizi.

  • Ansis Liepa says:

    Labdien!
    Katrs darbs ir paveicams pareizi vairākos veidos, lai izmaiņu projektu akceptētu būvvalde, tam jābūt atbilstoši būvvaldes prasībām. Arī tad, ja būvvaldei pēc izmaiņu projekta izskatīšanas ir iebildumi, tā izsniedz piezīmju lapu, projekts ir koriģējams un iesniedzams būvvaldē atkārtoti. Parasti šādos gadījumos arhitekts izstrādā projekta plānus, un dažreiz arī fasādes, vai novietnes plānu un citas rasējumu lapas, kurās atspoguļojas būvniecības gaitā veiktās izmaiņas. Ja izmaiņas ir nenesošās sienās, logu un durvju ailās - pietiek ar jauniem plāniem un fasādēm. Ja izmainītas nesošas konstrukcijas, tad jānorāda arī tās, atbilstoši jaunjam risinājumam, turklāt saskaņā ar arhitektu un būvinženieri. Saprotams, ka projekts nav akmenī iekalts - būvējot bieži vien cilvēki veic dažādas izmaiņas, ērti, ja noslēgts autoruzraudzības līgums, tad regulāri tiekoties objektā uz vietas, tiek izspriesti labākie risinājumi.
    lai raženi sokas!

  • Sandra says:

    Labdien!
    Kā rīkoties situācijā, kad pašvaldība iecerējusi un apstiprinājusi projektu - gājēju/velo celiņu gar brauktuvi un tas ved tieši gar mūsu īpašuma robežu, kas vienlaikus ir arī kā sarkanā līnija. Tieši uz tās ir mūsu izbūvētais žogs un apstādījumi - iekoptas tūjas. Paredzamais celiņš būtu burtiski gar šiem pašiem kokiem (ap 30 cm vai pat vēl mazāk), turklāt arī būtiski paaugstināts (ap 50 cm) un ar nedabisku nogāzi uz mūsu pusi. Pašvaldība ar mums neko nav saskaņojusi, atrunājoties, ka tuvāk lielceļam būvēt šo celiņu nevar izbūvēt, jo to neļaujot LVC, kura pārvaldībā ir konkrētais braucamā ceļa posms. Bet viss, kas ir aiz sarkanās līnijas neattiecās uz mums. Vai tiešām tā ir un nekad praksē nav iespējami izņēmumi, ka šādas lietas būtu tad jārisina - meklējot kompromisu visām iesaistītajām pusēm, t.s, arī privātīpašumam, gar kura robežu tiek projektēta tāda būve? Līdzīgi kā tas notiek būvniecībā, kad ja vēlas izbūvēt kaut ko tuvāk kaimiņam, tad to saskaņo ar šo kaimiņu? Dīvaini, jo visā projektā ir dažādas atkāpes no valsts autoceļa un ir vietas, kur veloceliņš ir gandrīz pie pašas braucamās daļas vai ar mazāku atkāpi, nekā tas noteikts gar mūsu zemes gabala rbežu, tādējādi atkāpjoties no privātīpašuma un sarkanās līnijas. Vai tiešām nav kāda pieredze, ka šādus iebildumus tomēr ņem vērā un projektu iespējams mainīt, neskatoties uz to, ka tas jau ir apstiprināts un jau sākti pirmie darbi (koku izciršana)?

  • Ansis Liepa says:

    Labdien!
    Gruntsgabalu sarkanā līnija - ne velti tai ir šāds nosaukums, tā nav "zaļā līnija", šeit noteikumi ir diezgan cieši - parasti sarkanā līnija nozīmē to, ka uz šīs līnijas novietojams žogs, bet visas ar būvniecību saistītās lietas, mājas, ēkas, lieveņi, nojumes ir projektējamas vēl vismaz 6m attālumā no šīs līnijas. Līdz ar to, iezīmējas ap pašvaldības ceļiem vairāk vai mazāk liela platība, kurā tai saimniekot, paplašināt ceļus, izbūvēt gājēju ietves, rakt komunikācijas, bez piņķerīgas un garas skaņošanās un runāšanas ar katra gruntsgabala īpašnieku. Jāmēģina uz to raudzīties filosofiski, novērtējot to, ka Jums ir pieejamas zināmas ērtības - konkrētās teritorijas novietojums, pieejamās komunikācijas, no sniega nošķūrēts ceļš ziemā, varbūt arī ielas apgaismojums u.c. "labumi" par ko rūpējās pilsēta, pieņemot šos "plusus", jāpieņem arī atsevišķi "mīnusi" - sarkanā līnija. Tāda ir pilsētas dzīve, laukos ir citi plašumi, citi mērogi, sarkanā līnija nedraud aprīt daļu īpašuma, bet ar daudz lietām un problēmām cilvēkam jācīnās pašam, jāšķūrē sniegs, jāremontē ceļš, jānodrošina sevi ar transportu utt. Protams, var vienmēr arī meklēt kādus citus risinājumus, bet par to Jums jārunā ar juristiem.
    lai raženi sokas!

  • Iveta says:

    Labdien!
    Esam nopirkuši māju pilsētā. To nepieciešams paplašināt, jo nav vannasistabas un kurinātava centrālās apkures ierīkošanai. Pārprojektēt māju būtu dārgi. Jautājums, vai ir noteikts cik lielam jābūt attālumam no dzīvojamās mājas saimniecības ēkas ( bez pamatiem un 25 m2). Vai cieši savienojot šo saimniecības ēku ar dzīvojamo ēku arī būs nepieciešams projekts, vai iztiks ar vienkāršoto saskaņošanu būvvaldē? Un vēl. Teritorijā is šķūnītis+nojume kopā bez atzīmes robežplānā, kas tapušas viennozīmīgi pirms 1995.gada. Kā to varu pierādīt? Un, vai varu to pašu šķūnīšu vietā būvēt jaunu?
    Paldies!

  • Ansis Liepa says:

    Labdien!
    Klāt pie esošās ēkas var novietot konteineru - kurtuvi, vai būvēt nelielu piebūvīti, vai arī ierīkot siltumtrasi no tālāk novietotas saimniecības ēkas ar kurtuvi. Ja māja nav ļoti liela, to var apkurināt arī izmantojot vizuāli gluži pievilcīgu un omulīgu granulu automātisko kamīnu, iegūstot dzīvās uguns klātbūtni, šī iekārta silda centrālapkures siltūdens radiatorus visā mājā. Kopā savienot piebūvi ar esošo māju var, bet ja būvējat brīvstāvošu ēku, tad atkarībā no ēku ugunsdrošības klases, starp ēkām jābūt 8m vai lielākam attālumam.
    Ja neplānojat īpašumu tirgot vai ieķīlāt, tad esošās būves var palikt cik ilgi vien vēlaties, arī, ja tās netraucē labām kaimiņattiecībām. Jauna šķūnīša būvniecībai, būvvalde vēlēsies redzēt saskaņojumu, vai mazēkas - novietojuma skaņojumu, vai pilnu tehn. projektu. Jebkurā gadījumā - gan papildus piebūves, jaunas saimn ēkas vai jauna šķūņa būvēšanai un projektēšanai - Jums jāpasūta topogrāfiskais plāns, uz tā var izstrāt šo ēku projektus, lai būvvalde akceptētu.
    lai Jums raženi sokas!

  • Inna says:

    Labdien!
    Cik tuvu pie kaimiņa žoga var novietot 1) siltumnīcu uz betona pamatiem, 2) koka pirtiņu (3*5 m) ? Kaimiņos ir valsts iestāde uz privātīpašnieka zemes. Mums vajadzētu 3m no žoga. Ja vajag saskaņot, tad ar zemes īpašnieku vai ar valsts iestādi, kas īrē šo zemes gabalu?
    Paldies.

RSS feed for comments on this post , TrackBack URI

Leave a Reply

 
buildart.lv māju projekti