Būvniecības izmaksas lielā mērā nosaka konstruktīvo mezglu risinājumi - vienu un to pašu detaļu - piemēram - ēkas pamatus, var risināt desmitiem dažādos veidos, ar ļoti līdzīgu gala rezultātu - stabilu ēku, kas kalpos kaut visus simts gadus un vairāk.
Mūsu projektētajām ēkām parasti rekomendējam arī maksimāli racionālas - vienkāršas un darbu, resursus taupošas būvkonstrukcijas.
Sekojošajā sarakstā, kurš laika gaitā tiks papildināts, ir būvkonstrukciju mezglu attēli, un īss komentārs par būtiskākajām niansēm.
| Ekonomiski būvkonstrukciju mezgli: | Attēli, paraugi, realizācja dabā: | Apraksts: |
 Ekonomiski būvkonstrukciju mezgli - pamati |
Šāds pamatu un grīdas risinājums, ar grīdas augstumu palielinātu līdz +20cm: | Standarta lentveida monolītbetona pamatu risinājums ēkai līdz 2 stāviem, normālas grunts apstākļos - ar grunts nestspēju 2-2,5kgf/m2
Paredzēts flīžu vai parketa grīdas segums, iespējams izveidot apsildāmās grīdas. |
 Ekonomiski būvkonstrukciju mezgli - pamati un koka dēļu grīda |
Šāds pamatu risinājums izmantots sekojošo ēku projektos: | Standarta lentveida monolītbetona pamatu risinājums ēkai līdz 2 stāviem, normālas grunts apstākļos - ar grunts nestspēju 2-2,5kgf/m2 Paredzēts koka dēļu grīdas segums. Siltinājuma biezums zem dēļu grīdas ir variējams pēc vajadzības, pielāgojot lāgu dimensijas, minimālais būtu 10x10cm lāgas, asīs ik pa 60cm, ar 7-10cm Paroc akmens vates pildījumu. |
 Ekonomiski būvkonstrukciju mezgli - vislētākie pamati |
Līdzīgi vislētākie pamatu risinājumi rekordlētās mājas projektā:
un ar veidņotu virs pamata daļu (būvniecības process bildēs): |
VISLĒTĀKIE PAMATI
pamatu risinājums ēkai līdz 2 stāviem, normālas grunts apstākļos - ar grunts nestspēju 2-2,5kgf/m2 pamatu daļa līdz esošjai zemes virsmai betonējama grunts veidnī - blīva un mitra baltā smilts ļauj izrakt precīzu tranšeju apmēram 30cm platumā pamatu betonēšanai, izmantojot transportbetonu B15-B20. Pamatos var paredzēt armatūru. Kad betons sacietējis var risināt virspamatu. Pamatu virs zemes daļu iespējams mūrēt no Fibo keramzītbetona blokiem 30cm biezumā, mūrēšanas procesā izlīdzinot pamatu virsmas līmeni un tas kļūst piemērots Aeroc precīzo gāzbetona bloku sienu mūrēšanai. ir iespējama versija ar pamatu virs zemes daļu lietu veidņos, bet tas var būt dārgāk un laikietilpīgāk par keramzītbetona bloku mūri. Paliekošus veidņus var veidot no putupolistriola, tā iegūstot papildus siltumizolāciju. |
 Praktisks un skaists pārseguma siju risinājums |
 Koka siju pārseguma mezgls ar pasiju  Koka siju pārsegums  Koka siju pārsegums |
Pārseguma sijas 20x20cm redzamas interjerā. Ja telpas platums lielāks par 6m tad ir iespējams sijas balstīt uz pasijas. Virs sijām apdares dēļu apšuvums, otrā stāvā paredzēta koka dēļu grīda uz lāgām 10x10cm asīs ik pa 60cm. Starp koka dēļu grīdu un griestu apdari iespējams paredzēt skaņas un/vai siltuma izolāciju.
Koka priekšrocība ir daudzveidīgie apdares veidi, lakošana, eļļošana, beicēšana, krāsošana un vecināta koka efekts u.c. |
 Būvkonstrukciju mezgli - stabveida pamati |
 Būvkonstrukciju mezgli - stabveida pamati  Būvkonstrukciju mezgli - stabveida pamati |
Šo stabveida pamatu galvenais izmantošanas veids ir koka konstrukciju stabiem, vai terasu grīdu konstrukcijām. Galvenā ideja - ir stabils monolītbetona pamats pietiekamā dziļumā (>1m) un metāla konstrukcija koka stabu vai siju balstīšanai - tērauda leņķis saskrūvēts vai sametināts ar kvadrātprofilu vai homogēnu stieni, vai vītņstieni. Šādi koka konstrukcijas ir paceltas virs zemes līmeņa, un hidroizolētas - mitrums no pamatiem netiek līdz koka konstr.
Tērauda leņķa vietā var izmantot apgāztu T profilu - to var nomaskēt ievietojot iezāģējumā kokā. Savukārt betonēto pamatu daļu var paslēpt zem grunts virsmas līmeņa (kā redzams mezgla rasējumā), šādi iegūstot ne tikai praktisku bet jau estētiski pievilcīgu konstrukciju. |
 ailu pārsedzes no koka, ekonomisku ēku projektēšanā  ailu pārsedzes no koka, ekonomisku ēku projektēšanā  Ailu pārsedzes no koka |
 ailu pārsedzes no koka, ekonomisku ēku projektēšanā  ailu pārsedzes no koka, ekonomisku ēku projektēšanā šāds risinājums ir izmantots: http://www.buildart.lv/rekordmaja-2009/ kā arī šajā mājas projektā: http://www.buildart.lv/pasrocigi-buveta-maja-1/ |
Koka ailu pārsedzes ir izmantotas mūra ēku būvniecībā jau vairāk kā tūkstots gadu senā pagātnē, saglabājušās koka ailu pārsedzes ir atrodamas arī vairāku simtu gadu senās ēkās.
Koka ailu pārsedžu priekšrocības - tās nav caursalstošas, atšķirībā no monolītbetona pārsedzēm, to montāža ir viegla un ātra, pa spēkam vienam cilvēkam, šādas pārsedzes ļauj samazināt būvizmaksas. Iespējamie šādu ailu pārsedžu trūkumi - koks žūst, un veidojas rukums, kā rezultātā var rasties problēmas ar ailu apdari, tas protams atkarīgs no risinājuma, un kā redzams attēlos ir iespējams ailu apdarināt ar apmetumu tā, ka plaisas nerodas. Kā arī, pie rūpīgāka namdara darba ir iespējams ailu pārsedzes atstāt redzamas interjerā, koku dekoratīvi apstrādājot, un iestrādājot precīzā biezumā attiecībā pret prognozējamo apmetuma kārtu. Attēlos redzama koka pārsedze kas sanaglota no spāru materiālu atlikumiem - koka brusēm 5x20cm, lai sasniegtu sienas biezumu - 30cm izmantotas 6gab bruses. Būtiski ir ailu pārsedzi izolēt no tiešas saskares ar mūri, izmantojot ruberoīdu, lai novērstu koksnes bojāšanos. Ēkas ārējā apdare - paredzēts koka dēļu apšuvums, ar siltinājumu, līdz ar ko ailu ārējā apdare ir pagaidu stadijā, izmantotas putas utml. |
Labdien!
Vai var ierīkot apsildi (silto grīdu) zem dēļu grīdas? Ja var, tad kā to pareizi izdarīt?
Un vēl par to pirmo būvkonsutrukciju mezglu. Pēc rasējuma sanāk, ka atstarojošā infrasarkanā starojuma izolācija ir ar nulles biezumu. Veikalā plānāko esmu atradis ar 2 mm biezumu. Tā ir Pepi Reflekt. Vai es pareizi saprotu,ka šo varētu likt vidū starp putupolistiroliem un tad vienīgi kopējais grīdas augstums būtu par 2 mm vairāk nekā rasējumā?
Sveiki!
Bet dēļu grīdas gadījumā tas nav tā ĪSTI racionāli, protams, tas ir izdarāms, bet siltumnesēja temperatūrai jabūt krietni augstākai, iespējams biežākam cauruļu tīklam, jo koks ir gluži labs siltuma izolators, un grīdas dēļi, standarta biezumā 37mm, siltumu laiž cauri samērā lēni, varbūt pat pārāk lēni - telpā siltums visu laiku zūd - caur sienām, jumtu, ventilāciju - un konkrētā laikā - piemēram stundā, cauri grīdai ir jāspēj telpā nonākt konkrētam daudzumam siltuma - kilovatu skaits - cik zūd, un cik ir jānāk klāt, lai telpā būtu vēlamā temperatūra. ja šis daudzums ir mazāks, telpu nebūs iespējams piesildīt.
ko gan mūsdienās nav iespējams izdarīt, apsildi var ierīkot pat zem pagalma bruģakmens vai mauriņa velēnas!
Bet - ja nevēlaties interjeru sarežģīt ar radiatoriem, tad vēl viens Latvijā maz pielietots, un tādēļ drosmīgs risinājums, ir apkures cauruļu iebūvēšana sienās. to ir iespējams izdarīt samērā tuvu beigu apdarei, līdzarto izolējošais slānis starp caurulēm un istabas gaisu būs salidzinoši niecīgs, bet ieguvumi - līdzīgi kā siltajām betona grīdām - liela termo inerce, iespējams optimizēt apkures sistēmas energopatēriņu jo siltumnesējs var būt salīdzinoši zemā temperatūrā, utt utml. Bet, nojaušu, ka tas būs dārgāk, kā ierastās siltās betona grīdas. ! - kuras - jāatceras, ka siltas būs tikai apkures sezonā! ārpus apkures sezonas - pieskaršanās ar kailu pēdu blīvam materiālam - betonam, flīzēm, būs daudz aukstāka izjūta, kā staigājot pa koka dēļu grīdu. Koka dēļu grīdas pievilcība ir tā, ka uz tās var spēlēties bērni, un justies komfortabli. Kā arī protams, materiāla dabiskums utml, bet tā jau ir katra personīgā izvēle, kāds kuram ir sapnis par savu dzīves vidi:)
Laba diena!
http://www.buildart.lv/pasrocigi-buveta-maja-1/ būvētajai mājai virs melnā klāja likts ruberoīds un virsū jumta segums. Varbūt varētu ielikt šī pīrāga risinājumu šajā sadaļā - interesē kā tika nodrošināta ventilācija aiz iekšējā jumta siltinājuma, jo ruberoīds 'jau aiztura mitrumu.
Paldies, veiksmīgu dienu!
Sveiki!
Ruberoīds kalpo gan kā pretvēja, gan lietus izolācija, arī māla dakstiņu jumtam, kuram var gadīties kādi sīki defekti, ruberoīda jumta apakšklājs ir papildus drošība pret konstrukciju samirkšanu. Siltumizolācijas slānis darbojas ar to, ka tajā ir ietverts nekustīgs gaiss, kuram nav jāventilējas. Tālāk, telpas iekšpusē zem tīrās apdares ir rūpīgi iestrādāta tvaika izolācija, lai neļautu telpas siltā gaisa mitrumam iekļūt siltumizolācijas slānī, kas bez šaubām, pazeminātu jebkura siltumizolācijas materiāla siltumizolējošās īpašības. Ruberoīda jumta apakšklājs ļauj vairākus gadus ēku apdzīvot, līdz laikam, kad tiek sakrāta nauda pastāvīgajam jumta segumam, tādā veidā ēkas būvniecības laiku var pagarināt, reizē ēkā jau dzīvojot, un nepārtērējot lieki līdzekļus kā tas būtu gadījumā ar kredītu vai aizdevumu izmantošanu jumta seguma pirkšanai.
Labdien!
Salasijos gudrus rakstus par tvaika plēvēm, un remontējot māju ieliku to. Tagad, no rīta mostoties, logs ir aizsvīdis. Skatoties uz termometru, redzu, ka siltāks nav palicis ne par grādu, toties izjūtas tādas, ka ir kļuvis aukstāks. Saprotu, ka šo izjūtu rada mitrais gaiss, kuram tagad nav kur palikt. Ja pirms remonta mitrais gaiss pamazām izvējoja caur siltinājumu, pārāk to nesamitrinot (cilvēks, laikam, izelpo ap puslitru dienā), tad tagad tas paliek telpā un visu samitrina. Var jau ierīkot caurvēju- ventilāciju, un tad var būt būs tuvu agrākajam stāvoklim.
Tvaika plēve varbūt der virtuvē, kur visu laiku zupas vāra. Liekas, ka ieliekot to guļamistabas sienās esmu pieļāvis kļūdu.
Lūdzu komentāru.
Miķelis.
Vislētākie pamati!
Vai pamatu pēdu nevajag?
Sveiki!
šajā gadījumā ar pietiekami blīvu grunti - balto smilti ar nestspēju 2-2,5kgf/cm2, un attiecīgajām, vienkāršas, ekonomiskas ēkas konstrukcijām (koka pārsegums utml.) ir derīgi pamati bez pamatu pēdas. Pamatu pēdas nepieciešamību katrā gadījumā nosaka aprēķini, ēkas masa un grunts nestspēja.
Sveiki!
tā arī ir, kā Jūs rakstat, īpaša tvaika izolācija nepieciešama telpās ar lielu gaisa mitrumu, piemēram pirts karsētavās. Citos gadījumos ēkas blīvuma nodrošināšanai izmantojama pretvēja izolācija. Vēl viena būtiska lieta ir sienu spēja mitrumu akumulēt sevī, tādējādi regulējot telpas gaisa mitrumu, piemēram gāzbetona bloku siena sevī uzsūc mitrumu no telpas gaisa, un vēlāk atdod to telpas gaisam, kad tas ir sausāks kā sienas. Plānā riģipša kārta, aiz kuras uzreiz seko plēve, ir salīdzinoši niecīgs akumulācijas slānis. Kā arī, sienām ir jāspēj žūt - izvadīt uzkrāto mitrumu, tādēļ vēlams nenorobežot sienas ar tvaiku izolējošiem materiāliem, sevišķi no ārpuses. Katra krāsas, vai tapešu līmes, riģipša kārta jau par savu daļu aizkavē tvaika caurplūdi.