Atjaunot, vai būvēt jaunu?

Atjaunot seno ēku, vai būvēt jaunu? Šāds jautājums bieži nodarbina cilvēkus, kas iegādājušies, vai mantojuši māju un meklē risinājumu kā rīkoties tālāk. Svinot 550. projekta jubileju, atskatoties uz veiktajiem rekonstrukcijas un renovācijas projektiem, varam apkopot savu pieredzi, lai dalītos ar Jums savos secinājumos.

Vispirms jātiek skaidrībā par dažiem pamatjautājumiem - jāizpēta esošā ēka, jāsaprot tās vērtības un trūkumi. Vai ēka ir definēta kā kultūras piemineklis? Vai ēka ir tuva dēļ atmiņām, tajā pavadītas bērnības, vai kādu citu apstākļu dēļ ir cieša vēlme saglabāt un turpināt izmantot šo ēku? Vai esošajā ēkā ir vērtīgas, vēl ekspluatācijai derīgas konstrukcijas, piemēram, masīvas, labi saglabājušās sienas, labi pamati, stabila jumta konstrukcija un skaists pārsegums ar senām sijām un platu dēļu apšuvumu? Un jānoskaidro savi plāni, vajadzības, sapņi - kāda māja ģimenei ir nepieciešama, istabu skaits, platība, plānojums u.c. Svarīgs arī ēkas tēls - vai Jūsu ģimenei vairāk patīk divslīpju jumts, vai pilnu divu stāvu ēka, četrslīpju jumts, vai vienstāvīga ēka, māja ar garāžu, vai bez utt. Nereti esošā ēka var būt diametrāli pretēja, ļoti atšķirties no vēlamās, no ģimenes sapņu mājas. Bet arī tad, ja nākotnes plāni un ieceres ir šķiet, ietilpināmi esošās senās mājas gabarītos, vēl ir daudz svarīgu nianšu.

Apskatot variantu ar senās ēkas atjaunošanu, pārbūvi - pielāgošanu mūsdienu komforta prasībām un ģimenes vajadzībām - varam sākt ar ēkas novietojumu. Pārsvarā senatnē būvētās mājas tika rūpīgi ievietotas āderu tīklojumā, līdz ar to, senā mājvieta ir laba, parasti arī reljefā tā ir labā vietā, un jaunajam mājoklim ļoti izdevīgi būtu izmantot šo novietojumu. Bet situācijā ar jaunās ēkas būvniecību jaunā vietā - seno māju var izmantot gluži racionāli par saimniecības ēku, darbnīcu, vai vismaz par atbalsta punktu jaunās mājas būvniecības procesā, instrumentu novietošanai utml.

Plānojums un ēkas lielums. Bieži vien senās mājas tika būvētas diezgan lielā platībā, jo tajos laikos apdzīvoja parasti tikai pirmo stāvu, bēniņi bija nesiltināti. Mūsdienās, 120-130 kvadrātmetru platība divstāvu ēkai ir ļoti ērta un racionāla ģimenei ar bērniem, tajā pieejamas 4 guļamistabas, kabinets, dzīvojamā istaba utt. šādas ēkas apbūves laukums var izrādīties divreiz mazāks, kā senajai mājai. Jāapsver nepieciešamība pēc lielas platības, jāapsver sava rocība, jo būvniecības procesā, katra kvadrātmetra būvniecība tomēr prasa resursus un darba spēku. Būvējot senajā mājas vietā, daļu no vecajiem pamatiem var atstāt kā dekoratīvu terases norobežojumu vai terases pamatus, jauno ēku veidojot mazāku, kā senās ēkas kontūra.

Funkcionālais plānojums, logi, durvis, grīdas, kāpnes, griesti, rekonstruējot senu māju. Izmantojot senās mājas ārsienas un nesošās sienas tiek ierobežotas iespējas veidot brīvi jauno, vēlamo plānojumu - tas jāveido saskaņā ar esošās ēkas mugurkaulu - tās esošo struktūru. Mūsdienu skatījumā agrāk būvētās logu ailas ir ļoti šauras, ir vērts veidot gaišas, skaistas un saulainas telpas. Vienkāršākais veids ir senās logu ailas pagarināt līdz grīdai, atsevišķos gadījumos ar to ir pietiekami, bet paplašinot ailas - veidojot jaunu pārsedzi, izdevumi un būvniecības process ir lielāks, arī sarežģītāks, kā ailu izveide jaunbūvējamās ēkās. Gala rezultātā tomēr jaunais plānojums būs kompromiss starp vēlamo un esošo - pieļaujamo, jārēķinās, ka durvis, logi nebūs tur, kur tiem būtu bijusi visracionālākā vieta no šodienas skatījuma.

Un nākošais svarīgais parametrs - grīdas augstums un griestu augstums - vai esošajai ēkai ir pietiekami augsti griesti, pietiekami augstas logu pārsedzes un pietiekami augsti pamati, lai ēkas grīda būtu pienācīgā augstumā virs apkārtējā grunts līmeņa un griestu augstums interjerā būtu optimāls? Ja nē, tad cieš jaunbūvētais interjers, un tamlīdzīgus trūkumus ir vērts pieciest vienīgi tad, ja saglabājot seno ēku tik tiešām ir iegūts kāds īpašs šarms, senas ēkas, senas arhitektūras skaistums utml. kvalitātes, kas atsver dažādas mūsdienu komforta prasībām traucējošas neērtības.

Tas pats attiecināms arī uz jumta stāvu - ja līdz šim tas ir bijis neizbūvēts, un pārbūvējot ēku ir paredzēts siltināt un apdzīvot arī jumta stāvu - vai jumta slīpums, drempeļa augstums ir pietiekami lai iegūtu komfortablas telpas augšstāvā? Vai tās būs labi izgaismojamas? Kāpņu esošais un vēlamais novietojums - senām ēkām mēdz būt plašas kāpnes uz bēniņiem no aukstā priekšnama, mūsdienās kāpnes var veidot gan no iekštelpām - gaiteņa, kāpņu telpas, gan no dzīvojamās istabas. Vai esošās sijas ļauj veidot jaunu ailu kāpnēm, vai nepieciešams esošo siju pastiprinājums, papildus balstīšana?

Tehniskais apsekojums - kādā stāvoklī ir konstrukcijas, cik daudz no esošā vēl ir izmantojams? Vai esošā ēka ir apdzīvojama tāda kā ir, papildinot to vienīgi ar kādu kosmētisku remontu? Vai arī no senās mājas izmantojams ir tikai karkass - sienas, pārsegums, jumts, un visas pārējās nepieciešamās būves daļas jāveido no jauna - komunikācijas, elektrības instalācija, ūdensapgāde, kanalizācija, santehnika, iekšējā un ārējā apdare, grīdas, siltināšana, esošo konstrukciju protezēšana un remonts, jumta seguma maiņa, jauni logi un durvis? Jaunas mājas būvniecībā ēkas karkass veido apmēram vienu trešdaļu no kopējām ēkas būvniecības izmaksām. Ja no senās ēkas ir pilnībā izmantojams, labi saglabājies karkass - Jūs teorētiski ietaupāt trešo daļu no jaunas mājas būvniecības. Bet praksē šī daļa ir vēl mazāka, jo jāskaita klāt esošo konstrukciju, nederīgo grīdu, durvju u.c. demontāža, un vietu sagatavošana jauno elementu iebūvēšanai.

Kā atšķiras jauna būvniecība, no senas ēkas atjaunošanas darbiem? Jaunbūvētai mājai katrs darbs tiek veikts tam atbilstošā secībā, lai darbi viens otram netraucētu un ritētu maksimāli racionāli. Renovējamai mājai var nākties sākt ar atsevišķiem, steidzamākajiem darbiem, turpinot ar citiem jauktā secībā, kas procesu padara sarežģītāku. Senai ēkai mainot, piemēram, grīdu - jāvelta laiks un darbaspēks vecās grīdas izjaukšanai, likvidēšanai, pamatnes sagatavošanai, un tikai tad var izbūvēt jauno grīdas konstrukciju, rēķinoties vēl ar to, ka šim procesam traucēs grīdas laukuma sadalījums pa atsevišķām telpām, apgrūtināta piekļuve utt. Durvju un logu maiņa sākas ar veco durvju un logu izjaukšanu, logu un durvju ailu sagatavošanu jaunu elementu iebūvei. Jaunbūvējamā mājā grīdas piebēršanu veic pirms sienu būvēšanas, kad tas izdarāms visvieglāk, nereti izmantojot pat smago tehniku. Grīdas betonēšanu veic maksimāli lielā apjomā, bez starpsienām, arī netraucējot logiem/durvīm, jo tie šobrīd vēl nav iebūvēti. Komunikāciju iebūve jaunā ēkā rit secīgi, pazemes darbus veicot ēkas pamatu vai pirms pamatu stadijā, bet senajā ēkā iebūvēt ūdens un kanalizācijas pievadus traucē esošie pamati, kam jāveic urbumi un jākaļ jaunas ailas, esošas starpsienas utt. Jaunbūvējamā ēkā apdari, vai apmetumu var veikt strauji, lielos apjomos, bet senajai ēkai - atsevišķi, pa fragmentiem, tajās vietās, kur tas iespējams, atsevišķi pa telpām utt. Senās ēkas rekonstrukcijā ir ne tikai jaunbūvējamās detaļas un darbs ar tām - bet vēl arī darbs ar esošajām konstrukcijām, nemitīga rēķināšanās un visu izmēru, detaļu salāgošana ar esošo (dažviet arī esošo sienu, mūru, konstrukciju fragmentu pielāgošana, pārveidošana un remonts), tātad - darbaspēks un laiks nepieciešams vairāk. Neskaitot klāt vēl dažādus sīkumus, apgrūtinājumus un sarežģījumus - kaut kur jāpabiezina apmetums lai paslēptu kādas izmēru starpības kas radušās pēc sienu nojaukšanas, kaut kur jāpacīnās lai iegūtu grīdas plaknes vienā līmenī, saskaņojot jauno ar esošo utt.

Rezumējot - ja ēkai ir kādas senas, kultūrvēsturiskas vērtības, īpašs vizuālais tēls, arhitektūra, šarms, romantika - un ja ir personiska vēlme un patikšana darboties ar senām lietām, atjaunot un baudīt to skaistumu un auru - tad var apsvērt ēkas atjaunošanu, rekonstrukciju, rēķinoties gan, ka tā prasīs laiku un līdzekļus, un parasti - vairāk, kā būvējot jaunu ēku. Un protams, seno ēku saglabāt un atjaunot ir vērts tad, ja vairākums tās daļas, konstrukcijas ir labā/ideālā stāvoklī un ir bez lielas pārveides izmantojamas arī turpmāk.

Līdz šim esam projektējuši daudz dažādu senu māju pārbūves projektus, un ļoti dažāda bijusi arī to realizācijas gaita. Ir ēkas, kuras nojauktas pavisam, saglabājot vien dēļus no fasādēm, lai uzbūvētu ielas fasādi identisku oriģinālajai. Ir ēkas ar bieziem laukakmeņu un ķieģeļu ārsienu mūriem, vai skaista sena koka pildrežģa sienām, kas ir skaisti, bet mūsdienu siltumnoturības prasībām neatbilstoši un sienas jāsiltina no iekšpuses. Ir romantiskas senas guļbūves, kam protezēti un mainīti pirmie vainagi. Ir 50-60 gados būvētas ēkas, kam mūsdienu prasībām pielāgots plānojums, mainīts jumta segums, uzlabota siltumizolācija un dažviet palielināti logi. Nav divu vienādu cilvēku, un nav arī divu vienādu situāciju seno ēku atjaunošanā. Ar prieku līdzēsim arī Jums ar senas vai jaunas mājas projektēšanu, lai turpmākie tās ekspluatācijas gadi būtu ar labsajūtu, veselību un komfortu pavadīti!

Ilustrējot iepriekš rakstīto, piedāvājam ieskatam senas ēkas bildes, kurai veicām tehnisko apsekojumu, kā redzams sākumā - aplūkojot no distances - šķiet gluži omulīga mājiņa vecā ābeļdārzā, tai ir jumts, sienas, skurstenis un logi, Vinnijs Pūks gluži apmierināts teiktu - ka "šajā mājoklī var ieiet, un iznākt, un apiet tam apkārt" 🙂

Rekonstruēt - atjaunot, vai būvēt jaunu māju?

Rekonstruēt - atjaunot, vai būvēt jaunu māju?

Rekonstruēt - atjaunot, vai būvēt jaunu māju?

Rekonstruēt - atjaunot, vai būvēt jaunu māju?

Rekonstruēt - atjaunot, vai būvēt jaunu māju?

Rekonstruēt - atjaunot, vai būvēt jaunu māju?

Apskatot interjeru kļūst skaidrs, ka ļoti daudz no redzamā būs nepieciešams pārbūvēt, pārtaisīt, nojaukt un izmainīt, lai interjers atbilstu mūsdienu ierastajiem standartiem. Piemēram, apkures krāsns savu laiku ir nokalpojusi, tā jābūvē no jauna, vai jānojauc un ēkai jāparedz siltūdens centrālapkure (kas būtu arī viskomfortablākais un racionālākais apkures veids). Durvis un durvju ailu apdare - durvis diezgan sliktā stāvoklī, protams, var arī atjaunot noņemot krāsu utt, bet tas gala rezultātā ir dārgāk, kā iegādāties jaunas iekšdurvis tuvējā būvmateriālu veikalā. Grīdas - sliekšņi durvīs - mūsdienās projektējam iekštelpas bez šādiem sliekšņiem, likvidējot slieksni - jāmaina arī durvju aploda. Grīdas - dēļu grīda, bet dažviet bojāta, kā arī ar spraugām u.c. defektiem, pat slīpējot to par jaunu, nav garantēts nevainojams rezultāts. Turklāt šai grīdai visdrīzāk nav pagrīdes siltumizolācijas, vai tā ir smilšu bēruma veidā, arī grīdas lāgas un to balsti ir trupes bojāti, jo zem grīdas, tajos laikos būvētām ēkām nav hidroizolācijas. Tātad grīdas jānojauc, lai veidotu grīdu konstrukciju no jauna. Starpsienas - atkarīgs no ēkas vēlamā plānojuma, var būt nojaucamas.

 

Rekonstruēt - atjaunot, vai būvēt jaunu māju?Mājas pamati - laukakmens un ķieģeļu mūra konstrukcija, redzamas plaisas un sēšanās. Lai turpmāk izmantotu šos pamatus nepieciešams tos stiprināt, parasti, ar armēta monolītbetona apbetonējumu pa pamatu perimetru. Starp sienām un pamatiem, vietām saglabājusies hidroizolācija, bet pārsvarā tās nav, tas nozīmē, ka mitrums no pamatiem iekļūst sienās un tās bojājas. Turpmākai ekspluatācijai tāda situācija nav derīga, pamatu virsmai ir nepieciešama hidroizolācija.

Rekonstruēt - atjaunot, vai būvēt jaunu māju?

Rekonstruēt - atjaunot, vai būvēt jaunu māju?

Mājas jumts un skurstenis - skursteņa gals ir bēdīgā stāvoklī, tāds nav izmantojams mājas apkurei, neatbilst ugunsdrošības normām. Jāmūrē jauns skursteņa gals, pie nosacījuma, ja tālākie skursteņa posmi ir labā stāvoklī. Jumts ir ar šīfera iesegumu, tam vietām ir plaisas, vietām šīfera loksnes nepieguļ viena otrai, daudzviet šīferi bojājuši vīteņaugi, kas iekārtojušies uz jumta.

Rekonstruēt - atjaunot, vai būvēt jaunu māju?

Rekonstruēt - atjaunot, vai būvēt jaunu māju?

Ārsienas - koka statņu konstrukcijā, ar koka dēļu apšuvumu gan interjerā, gan fasādēs, interjerā koka dēļu apšuvums segts ar apmetumu vai riģipsi. Attēlā redzams sienas fragments zem loga ailas. Šeit mitruma ietekmē bojāts gan sienas dēļu apšuvums, gan nesošie statņi, gan arī siltumizolācijas pildījums. Šāda siena nav derīga turpmākai izmantošanai un ēkas apdzīvošanai. Protams, daudzviet siena ir saglabājusies krietni labāk, bet mainot/protezējot bojātās vietas, darbieguldījums var pārsniegt jaunu sienu būvniecību, ņemot vērā vēl arī to, ka esošajām sienām nepieciešama jauna apdare gan fasādēs, gan interjerā, kā arī papildus siltumizolācija un pretvēja izolācija, kuras šobrīd nav vispār.

Rekonstruēt - atjaunot, vai būvēt jaunu māju?

Rekonstruēt - atjaunot, vai būvēt jaunu māju?

Attēlā redzami logi - kādreiz izgatavoti rūpīgi, un savus garos gadu desmitus nokalpojuši. Bet mūsdienu siltumnoturības standartiem neatbilst, gar vērtnēm svilpo vējš, arī stikls ir tikai vienā kārtā. Arī logu iebūve ailā un blīvējums - nav siltumnoturīgi. Slīpais lietus notekot pa loga stiklojumu, rāmi un palodzi, kas nav pietiekami labi pildījusi savu funkciju, ir iekļuvis sienu apšuvumā un konstrukcijā, laika gaitā sienu fragmenti zem logiem ir satrupējuši.

Rekonstruēt - atjaunot, vai būvēt jaunu māju?

Rekonstruēt - atjaunot, vai būvēt jaunu māju?

Fasāžu apdare - koka dēļi, vietām saglabājušies labi, tomēr, ja tos notīrītu un mēģinātu izmantot atkārtoti - atklātos neskaitāmi bojājumi, plaisu, izdrupumu veidā, turklāt izmatošanai pilnīgi nederīgi ir dēļu apakšējā daļa tuvāk cokolam.

Rekonstruēt - atjaunot, vai būvēt jaunu māju?

Rekonstruēt - atjaunot, vai būvēt jaunu māju?

Rekonstruēt - atjaunot, vai būvēt jaunu māju?

Rekonstruēt - atjaunot, vai būvēt jaunu māju?

Rekonstruēt - atjaunot, vai būvēt jaunu māju?

Rekonstruēt - atjaunot, vai būvēt jaunu māju?

Rekonstruēt - atjaunot, vai būvēt jaunu māju?

Rekonstruēt - atjaunot, vai būvēt jaunu māju?

Rekonstruēt - atjaunot, vai būvēt jaunu māju?

Rekonstruēt - atjaunot, vai būvēt jaunu māju?

Jumta konstrukcija - saglabājusies salīdzinoši labi, jo lielāko daļu laika bijusi sausumā. Spāres - apaļkoks, spāru kopturiem izmantots otrreizēji kokmateriāls no kādas vēl senākas ēkas. Jumta konstrukciju varētu dēvēt par pieņemamu, ja jaunais jumta segums nebūtu smagāks par esošo šīfera segumu, un tiktu protezētas, remontētas vietām bojātās jumta konstr. daļas. Bet palielinot slodzi jumta konstrukcijai - izbūvējot jumta stāvu un siltinot to - nepieciešams pastiprināt esošās jumta spāres un spāru kopturus, šis darbs laika patēriņa ziņā jau līdzinās jaunas konstrukcijas izbūvei, skaitot klāt vēl arī papildus biezuma pieaudzēšanu, lai jumta siltinājums slīpajās plaknēs būtu vismaz 25-30cm. Ņemot vērā, ka sienas ir jābūvē no jauna, saglabāt jumtu ir problemātiski, jumta saglabāšana ļoti sarežģī sienu būvniecību, tā vairs nav paveicama racionāli un raiti. Arī esošās jumta pārkares ārsienām ir ļoti niecīgas, siltinot esošās ārsienas - jumta pārkares saruktu vēl vairāk, un tas nav vēlams gan no ēkas ekspluatācijas ērtuma viedokļa (visērtāk, ja ir pietiekami platas pārkares, tās izmantojamas bez lietusūdens teknēm), gan arī vizuālā tēla. Atliek secināt, ka arī jumta konstrukciju ir racionāli izbūvēt jaunu.

Rekonstruēt - atjaunot, vai būvēt jaunu māju?

Rekonstruēt - atjaunot, vai būvēt jaunu māju?

Rekonstruēt - atjaunot, vai būvēt jaunu māju?

Rekonstruēt - atjaunot, vai būvēt jaunu māju?

Rekonstruēt - atjaunot, vai būvēt jaunu māju?

Rekonstruēt - atjaunot, vai būvēt jaunu māju?

 

Rekonstruēt - atjaunot, vai būvēt jaunu māju?

Rekonstruēt - atjaunot, vai būvēt jaunu māju?

Ēkas apkure - līdz šim risināta ar plīti un krāsni, sildmūri. Turpmākai un komfortablai ekspluatācijai, plīts būtu jābūvē no jauna, vai arī jāaizstāj ar centrālapkures plīti, kamīnu, apkures katlu, atkarībā no ēkas īpašnieka izvēles un vajadzībām. Šis arī ir viens no svarīgiem punktiem, sākumā šķiet, ja ir sena ēka, tad gan jau kaut kādā veidā tā ir arī silta un apdzīvojama, tomēr prakse rāda, ka esošie apkures mezgli ir sliktā stāvoklī, un nedarbojas tik labi, lai varētu dzīvot siltumā, nepieciešams ir izbūvēt jaunu apkures sistēmu, tajā skaitā, iespējams, arī skursteni, lai tas atbilstu gan ugunsdrošības normām, gan būtu ērti tīrāms, būtu ar labu vilkmi, nelaistu cauri darvu u.c. izgarojumus.

Skatot no ārpuses redzējām gluži omulīgu jauku māju - kas nekait labi padzīvot, baudīt lauku mieru, senas mājas atmosfēru. Bet - ja ienāksim iekšā ziemas naktī, gaudojot sniega vētrai mīnus 10 grādos - būs krietni jāpapūlās lai sasniegtu kaut cik apdzīvojamu omulības sajūtu, ja vispār to izdosies - jo pat sakurinot esošās krāsnis līdz čūkstošai virsmai (kas ir ugunsbīstami) paies ilgāks laiks iekams telpas iesils, un iesilšanu palēninās pastāvīgi dzesējošais vējš visās ēkas un logu, durvju spraugās. Tātad, par šo seno māju secinājumi ir tādi, ka lai komfortabli dzīvotu, nepieciešams ļoti daudz kur piestrādāt, daudzus elementus nomainīt, pārbūvēt, siltināt, blīvēt, salabot, vai arī vēl vienkāršāk - būvēt jaunu māju.

Rekonstruēt - atjaunot, vai būvēt jaunu māju?

Rekonstruēt - atjaunot, vai būvēt jaunu māju?

 

Publicējam šīs mājas tehniskās apsekošanas atzinumu:

Atbilst Latvijas būvnormatīvam LBN 405-01

Būvju tehniskā apsekošana”

Apsekotājs - Valdis Liepa, Būvprakses sertif. Nr. 0239.

Tehniskās apsekošanas atzinums

Dzīvojamā māja, Saldus Novads, 

(būves nosaukums, kadastra numurs un adrese)

 Pasūtītājs –

(pasūtītājs, līguma datums un numurs)

 Saskaņā ar vienošanos

(apsekošanas uzdevums, tā izsniegšanas datums)

Atzinums izsniegts 2017.gada 13. decembrī

Saņēmējs:

(fiziskās personas vārds un uzvārds vai juridiskās personas nosaukums)

1. Vispārīgas ziņas par būvi

1.1.

būves veids

Dzīvojamā māja.

1.2.

stāvu skaits

 2.

2. Būves daļas

(Ietver tikai tās būves daļas, kas apsekotas atbilstoši apsekošanas uzdevumam)

Apsekošanas objekta vai apsekošanas priekšmeta nosaukums. Īss konstatēto bojājumu un to cēloņu apraksts, tehniskā stāvokļa novērtējums atsevišķiem būves elementiem, konstrukciju veidiem, būves daļām. Atbilstība normatīvo aktu prasībām

2.1.

pamati un pamatne 60 %

Pamati – ķieģeļu mūra konstrukcija, vietām plaisas. Slikti saglabājušies cokola daļā, ārpusē vietām izdrupumi. Sēšanās nav novērota. Vietām redzamas horizontālās hidroizolācijas paliekas (darvas, ruberoīda hidroizolācija).

2.2.

nesošās sienas, ailu sijas un pārsedzes

30 %

Ēkas nesošās konstrukcijas :

- Ārsienas - koka statņu konstrukcijā, koka dēļu apšuvums, skaidu, izdedžu siltumizolācijas pildījums. Siltumizolācija nosēdusies, zem logu ailām – izbirusi. Sienu apšuvums bojāts, pelējuma, trupes ietekmē, sienu konstrukcija, statņi stipri bojāti zem logu ailām.
- Pārseguma sijas ir koka vienslaidumu sijas
visā garumā.
- Jumts ir koka konstrukcijas, bez siltinā
juma, koka spāres un spāru krēsls. Jumta segumā (viļņotais lokšņu šīfera segums) daudzviet redzami caurumi un plaisas, daudz vaļēju caurumu ap skursteni.
Dažās ēkas vietās
nokrišņu, mitruma radīti bojājumi, bojāti spāru gali, jumta malas, sienu stūri.

2.3.

karkasa elementi: kolonnas, rīģeļi un sijas

Nav

2.4.

pašnesošās sienas

60 %

Iekšējas starpsienas ir koka statņu konstr. Un ķieģeļu mūra konstr. Vidēji labā stāvoklī, ķieģeļi daudzviet mitruma ietekmē bojāti.

2.5.

šuvju hermetizācija, hidroizolācija un siltumizolācija

30 %

Termoizolācija ir izdedži un koka zāģskaidas, kuru ekspluatācija turpmāk nav derīga. Visas ēkas hidroizolācijas ir pārtrauktas un daudzviet nestrādā, siltumizolācija sienās ir nosēdusies, zem logu ailām – izbirumi.

Pretvēja izolācijas nav.

Hermetizācijas ap logu, durvju ailēm, salaidumu vietām nav, esošais drīvējums, pakulas, nosēdušās, saplakušas un laika gaitā bojātas.

2.6.

pagraba, starpstāvu, bēniņu pārsegumi

70 %

Pagraba nav. Pirmā stāva pārsegums – koka siju konstrukcija, atrodas labā stāvoklī.

2.7.

būves telpiskās noturības elementi

-

2.8.

jumta elementi: nesošās konstrukcijas, jumta klājs, jumta segums, lietusūdens novadsistēma

60 %

Koka spāres ar koka latojumu, balstītas uz spāru kopturiem, spāru krēsla un pasijām. Visas konstrukcijas ir apmierinošā stāvoklī. Jumta konstrukcija ir bez siltinājuma. Jumta segums daudzviet bojāts, neaiztur lietus ūdeni, redzamas plaisas un caurumi.

2.9.

balkoni, lodžijas, lieveņi, jumtiņi

-

2.10.

kāpnes un pandusi

Esošās kāpnes uz ēkas otro stāvu – sliktā stāvoklī, deformējušās, nolietojušās.

50 %

2.11.

starpsienas

60 %

Nenesošās starpsienas ir koka statņu konstrukcijā, vidēji labā stāvoklī, ar pelējuma bojātu apdari.

2.12.

grīdas

30 %

Grīdas konstrukcijas ar dažādu virssegumu veidiem.

Grīdas pārsvarā no koka dēļiem, apsegts ar linoleju u.c. materiāliem. Grīdas dēļi bojāti,

grīdas tehniskais stāvoklis vērtējamas kā slikts.

2.13.

ailu aizpildījumi: vārti, ārdurvis, iekšdurvis, logi, lūkas

20 %

 Logi ir koka konstrukcijas, sliktā stāvoklī. Novecojuši, bojāti mitruma ietkmē un ar spraugām, neatbilst mūsdienu siltumnoturības prasībām. Iekšdurvis un ārdurvis - koka konstrukcijas, sliktā stāvoklī.

2.14.

apkures krāsnis, virtuves pavardi, dūmeņi

30 %

Esoša plīts, sliktā stāvoklī ar mūrīti, skursteņa ķieģeļi mitruma un darvas ietekmē bojāti. Skursteņa gals stipri bojāts, izdrupis sala un mitruma ietekmē.

2.15.

konstrukciju un materiālu ugunsizturība

0 %

Konstrukcijas kopumā neatbilst ugunsnoturības normām

2.16.

ventilācijas šahtas un kanāli

20 %

nav

2.17.

liftu šahtas

-

2.18.

iekšējā apdare un arhitektūras detaļas

20 %

Iekštelpās apmetums un riģipsis, bojāts mitruma ietekmē.

2.19.

ārējā apdare un arhitektūras detaļas

20%

Ārējā apdare – koka dēļu apšuvums, sliktā stāvoklī, atsevišķās vietās vairs nefunkcionē.

2.20.

citas būves daļas

-

3. Kopsavilkums

3.1.

būves tehniskais nolietojums

Ēka atrodas sliktā tehniskā stāvoklī. Sienu konstrukcijas dažviet stipri bojātas, kā arī neatbilst mūsdienu siltumnoturības normām. Grīdas ir ļoti sliktā stāvoklī. Iekšsienas un ķieģeļu mūra sienas mitruma ietekmē bojātas.

Pamati ir izbūvēti rūpīgi, bet laika gaitā arī tiem ir radušies bojājumi, slikta hidroizolācijas un plaisas.

Jumta segums daudzviet caurs un nepilda savas funkcijas, lai arī jumta konstrukcija vēl apmierinošā stāvoklī.

Ēka ilgāku laiku netika ekspluatēta, un šajā laikā tās bojāšanās notika intensīvāk dēļ sala, mitruma un ūdens kondensāta klātbūtnes.

Ēkas ekspluatācijai ir nepieciešama liela kapitāla rekonstrukcija.

Būves plānojums un iekārtojums, kā arī izmantošanas apstākļi neatbilst mūsdienu labiekārtojuma un komforta prasībām.

3.2.

secinājumi un ieteikumi

Rekonstruēt un restaurēt esošo ēku saglabājot tās esošās konstrukcijas, apjomu un arhitektūru nav racionāli, daudz darba un pūļu prasa esošo sienu protezēšana, bojājumu likvidēšana, siltuma, vēja un hidro izolāciju iestrāde. Šie ieguldījumi ir salīdzināmi, vai pat lielāki, kā līdzīga izmēra jaunbūves būvniecībai. Jumta segums un latojums nepieciešams jauns, jaunas durvis, logi un kāpnes, jauna sienu iekšējā un ārējā apdare (riģipša loksnes vai koka dēļi u.c.) jaunas komunikācijas – elektroinstalācija, ūdens un kanalizācija, ventilācija, skurstenis, apkures sistēma. Veidojot mūsdienām atbilstošu ēkas iekārtojumu un plānojumu var būt problemātisks esošo logu platums un izvietojums, kā arī pārsedžu, griestu augstumi, nesošo sienu izvietojums. Palielinot slodzi uz esošajiem pamatiem (pilnu divu stāvu ēkas izbūve) – nepieciešama pamatu stiprināšana. Lietderīgi izmantojamais no esošās ēkas atliek vien karkass, kurš arī vēl ir jārestaurē. Jaunbūvētu ēku būvizmaksu aprēķini rāda, ka ēkas karkass (sienas, logi, jumts, grīdas) sastāda vien trešo daļu no ēkas kopējām būvizmaksām. Izmantojot esošās ēkas karkasu, un to vēl restaurējot, no kopējām būvniecības izmaksām ietaupāma vien niecīga daļa, toties turpmākajos ēkas ekspluatācijas gados iegūti vairāki sarežģījumi esošā plānojuma, izmēru un augstumu dēļ.

Mūsu ieteikums būtu ēku izmantot kā pagaidu saimniecības ēku, instrumentu novietošanai, kā atbalsta punktu jaunās dzīvojamās mājas būvniecībā, jaunajai dzīvojamai mājai paredzot vietu pietiekami plašajā gruntsgabalā (iesakāms novietojums būtu tuvāk ceļu krustojuma stūrim, kur šobrīd ir laukakmeņu krāvums). Izvēloties kādu no racionāli projektētiem dzīvojamo māju projektiem, par piemēru “Aldis” vai “Ansis” jaunbūvēta ēka izmērā 11x6 vai 11x7,6m sniedz 110-130 kvadrātmetru iekšējo platību, kas pietiekama omulīgai dzīvošanai ģimenei ar vairākiem bērniem. Ļoti ērti ir iespējams apdzīvot arī mazāku ēku – projekts “Namiņš vecākiem”, vienā stāvā, attiecīgi tās uzbūvēšana var notikt raiti un nedārgi vienā vasarā.

Namiņš vecākiem” - http://www.buildart.lv/omuliga-maja-pie-upes/ (saitē ir redzams piemērs kur ģimene uzbūvēja sev šādu māju upes krastā, iemainot to pret līdzšinējo dzīvokli pilsētā).

Jaunbūvētai ēkai ir vairāki pozitīvi ieguvumi salīdzinot ar senu ēku, tā ir siltumnoturīga, tās plānojums atbilst mūsdienu ērtību prasībām, telpas ir gaišas ar plašiem logiem, ēkā ir ļoti labs mikroklimats pateicoties pareizi iestrādātām hidroizolācijām un elpojošiem ārsienu materiāliem. Tā ir ekonomiskāka ekspluatācijā un apkures izdevumos, būvniecība noris vienkārši un ātrā tempā, jo nav jākavējas pie visdažādākajiem individuāli risināmiem, ne-tipiskiem mezgliem un situācijām, kā tas ir restaurējot senu māju.

Tehniskā apsekošana veikta 2017.gada 26.novembrī.

Valdis Liepa, Būvprakses sertif. Nr. 0239.

(izpildītāja paraksts un spiedogs (vārds, uzvārds, sertifikāta numurs))

 

Omulīgu dzīvošanu Jūsu sapņu mājā, atjaunotā, vai jaunbūvētā, bet vienlīdz mīļā un tīkamā!!!

Printed from: http://www.buildart.lv/atjaunot-vai-buvet-jaunu/ .
© buildart.lv 2018.

Leave a Reply

 
buildart.lv māju projekti